Kāda velna pēc es pinos ar visiem šiem cilvēkiem, ja nav neviena paša, ar kuru es varētu, ja ne aizmirst, tad vismaz dalīt vientulību? Kam man vīrieši, ja nedz vienam, nedz otram šobrīd nejūtos vajadzīga? Kam man cilvēki, kas uztver mani kā kaut ko pašsaprotamu?
Jā, es zinu, ka dots devējam atdodas un ka pret mani izturas tā, kā es izturos pret citiem, bet, vai kāds ir domājis, ka varbūt, mainot attieksmi pret mani, arī mana attieksme mainītos? Ai, bet kuru tas interesē. Jāiet pēc kā ēdama, ņemšu un aprīšu savas skumjas, kā parasti.