Atļaušos šajā (tajā pašā) sakarā citēt brīnišķīgu Vācieša dzejoli:


***
Rudeņos es turp iet nevaru.
Viņa dzīvo tai ielā,
Ko rudeņos bombardē kastaņi.

Vasarās es turp iet nevaru.

Vasarās iela aizaug
Kā zaļa ala
Un nevar ielīst.

Pavasaros es turp iet nevaru.

Man ir par karstu elpa,
Un zaļās lapiņas
Ir ļoti vārīgas.

Ziemās?
Bet kur tad var aiziet ziemā?

Un vairāk diemžēl nav gadalaiku.
Un es turp iet nevaru.
Nevaru.