Bļeģ, liekas, ka 14. februāra drudzis ir sācies. Pasaule pārbāzta sirdīm un citām herņām. Tie, manuprāt, ir bezjēdzīgākie svētki, kas vispār izdomāti. Vārda vistiešākajā nozīmē izdomāti, jo neesmu dzirdējusi nevienu pašu sakarīgu vēsturisko svētku pamatojumu.
Saņēmu vienu piedāvājumu ceturtdienas vakaram, smalki atteicu un aizsūtīju citur laimi meklēt, jo es jau nu netaisos ceturtdien kaut kur iet. Man piektdien ir svarīgs kontroldarbs un es jau nu netaisos upurēt savu izglītību, lai skatītos uz nabaga vīrieti, kurš mokās un nezina, kā man tikt klāt. Es jau nu netaisos.
Un ja tomēr ceturtdien nolemšu atstāt dzimto Pārdaugavu, tad darīšu to tikai un vienīgi tāpēc, lai vienatnē pasēdētu kaut kur vai lai satiktos ar kādu no sev pazīstamajiem vientuļniekiem, kurš/a nav ieinteresēts/a manī kā sievietē. Vot tā! Beigta balle un lēmums pieņemts.