Nezinu, kas īsti man vainas, taču manu elpceļu un balss saišu stāvoklis pasliktinās proporcionāli mājās pavadīto dienu skaitam. Vajadzēja tomēr aiziet pie ārsta. Ceru, ka līdz pirmdienai, man, kā pašdarbniekam, kurš ārstējas, vadoties pēc personīgajiem ieskatiem, kļūs labāk. Par manām ārstēšanās metodēm runājot, viss, ko lietoju, ir baltās ripiņas ar cēlo nosaukumu Paracetamols, un izsmidzināms līdzeklis Bioparox, kurš līdzīgās situācijās sevi pierādījis kā gana iedarbīgs līdzeklis. Vēl, protams, ir arī tējas vai, pareizāk sakot, saštampātas dzērvenes ar medu un karstu ūdeni, taču galvenais veids, kā plānoju tikt uz pekām, ir cenšanās atcerēties, kas bija tas, kas man tik ļoti nepatika svētdien, kad kakls pirmo reizi lika manīt par sevi, un pirmdien, kad kakla sāpes kļuva vērā ņemamas un manai imunitātei nācās tik strauji kristies, ka es saķēru kaut kādu zarazu.
Bet laikam jau man jācieš klusu un jāpriecājas, ka manas vienīgās vainas ir šausminoši sauss un elpu aizraujošs klepus, sajūta, ka kakls kaut kur tur iekšā ir jēls un piebērts smiltīm, un temperatūra, kurai labpatīk balansēt robežās no 37°C līdz 38,2°C, nevis, teiksim, 41°C un strutojoša angīna.