Raiņa Lāčplēsis lugā "Uguns un nakts" ir viens stulbs, neaptēsts vecis. Varbūt patlaban zaimoju mūsu izcilo Raini un Mūsu nacionālo varoni Lāčplēsi, bet es nudien nespēju valdīt smieklus, lasot šos "hoho, es esmu krutākais". Stulbi tie veči, jei bogu, stulbi.

Lāčplēsis
Ho, nu tu būsi mana,
Nu, nerunā, nu gana -
Kur niknākais pretnieks, ho?
(Sit pulkstens.)
Laimdota
Ak vai! jau pusnakts sit,
Divpadsmit!
Lāčplēsis
(Viņu skūpsta.)
Hoho, hoho, lai sit,
Es paspēšu skūpstīt divreiz divpadsmit.
Ho, ho! hoho!
(Atbild uz pulkstens sitieniem.)
Laimdota
Tur atslēga guļ, kas brīvību slēdz -
Ak, nē, nē, bēdz!
Lāčplēsis
Kur? tur?
(Metas ar zobenu uz mazajām durvīm.)
Laimdota
Ak, gaidi, ap pusnakti
Tu viņu spīdam redzēsi,
Bet briesmas to sargā -
Lāčplēsis
Visam par spīti!
Laimdota
Bet, mīļais, vienīgais, ja tu krīti?
Lāčplēsis
Hoho! es nemāku krist,
Tikai sist!
Hoho!