Kaut kā... šorīt, braucot agrajā trolejā uz centru, klausoties Mana vaina, pilnīgi uz pinkšķi pavilka. Bet nevis tieši teksta sakarā, bet kaut kā vispār - par to kā tā dziesma skan. Šonedēļ vienkārši traks skrējiens starp grupām, maizes darbu, teātra lietām un dēlu, kurš pie manis. Ar dēlu gan iet vislabāk, mums šobrīd ir tik labs kontakts kā nekad: visu var sarunāt, tai skaitā agro bērnudārza celšanos, ir smieklīgi, velkam viens otru uz zoba, vakaros Lego un karjeras izvēle (ugunsdzēsējs būšot!). Vai es varētu atlicināt laiku un spēlēt vēl trešajā ansamblī?