pēc piecu vai sešu sezonu pārtraukuma biju Austrijā, kalnos. galvenokārt tāpēc, lai dēlu mazliet pagrūstu laukā no komforta zonas, dikti viņš bailīgs, gluži kā tēvs. rezultāts labs, puika iemācījās pieklājīgi slēpot, beigās pat prasījās uz citām trasēm, kaut pēc pirmās dienas likās, ka nekā nebūs. tas viss bija Kaunertālē, Tirolē. ļoti maz cilvēku, rindas vispār nemaz, trases ideālas. bet vislabākais - frīraids, kad ar pavadoni trīs stundas ar sniegakurpēm kāpām no 2100 uz 3000 un pēc tam 20 minūtes pa svaigo sniegu. bet kaut kā pati kāpšana arī ļoti patika. varbūt tāpēc, ka man no visas grupas visvieglāk klājās.