Bundzinieks R. ar draudzeni palika guļot turpat uz vietas, apsegušies ar manu koncerthalātu. Un cik atceros, tad rakstnieks J. pēdējās dziesmas, kas tika rautas uz akustenes, dziedāja līdzi (viņš to tik bieži nedara):
"Zinu ticību gaismai, kas pasauli padara melnu,
Mazdūšīgos, kas nelaimē vienīgie nedod."

Un komponists N. - tas gan sev veikli savāca grupu. Momentā, faktiski. Vispār viņš zelts.