nujā, dzirde atjaunošoties, ātrākais, vēl pēc kādas nedēļas. es cenšos to paātrināt vienīgajā veidā, ko spēju, tasir, paklausīgi izvairoties no alkoholiem un sēžot mājās. vakar mēģināju uzņemt draugus viesos, daļēji spēlējām mēmo šovu, daļēji rotaļu "Vecmāmiņa", kur džims sēž blakus kādam, kas runā un nepārtraukti auro "kotusaki?"
bet tā te manā pasaulē nav slikti, tā jau ir tikai pasaule bez mūzikas, filmām, sarunām, koncertiem un pavasara, kas tāpat neaizņem lielu daļu mūsu laika, vai ne.
vsp tā nav, ka es neko nedzirdu, es pastāvīgi visai skaidri dzirdu trīs trokšņus: augstu smalku džinkstoņu, asins šalkšanu ausīs un savus sirdspukstus. dažkārt vakaros, kad nevaru vairs izturēt, es daru tā: izsmēķēju kāsi, apguļos tumsā un pēc kāda brīža man izdodas no šīm skaņām savā galvā izveidot interesantus elektroniskus skaņdarbus. vienmēr ir ļoti žēl, ka neprotu pierakstīt dzirdēto.

/atvainojos par rantu, vnk esmu izsalkusi pēc komunikācijas.