Vakar biju nopircis picas šķeli un Daugavmalā apsēdos uz soliņa apēst. Gāja sieviete ar mazu puiku. Puika pārbaudīja mēslu kasti, sieviete apstājās pie manis. Kamēr centos aptvert situāciju, vai dot piecīti (pats atceros bērnību, kad tik daudz kā trūka), puika vilka mammu prom, laikam negribēja lai diedelē, lai gan tas nozīmētu palikt bez kāruma.

Vēl divi vai trīs to miskasti nočekoja. Bija laiks, kad tadiem mēdzu iedot diveiro. Bet viņu ir tik daudz!!!!

Tagad laikam ir pārtikas pakas. Bet kā viņi samaksā par īri vai zobārstu, nezinu. It kā mammas raujot sev bez anestēzijas, jo 12 eur ir nauda, kas bērnam vairāk vajadzīga.

Nezinu, vai šiem cilvēkiem ir tēva sindroms vai nav. Bet man laikam ir cāļumātes sindroms, tikai pašlaik, kamēr vēl neesmu bagāts, neko diži izdarīt nevaru.