Nācu no Arsenāla, pa to slīpo celiņu gar Bastejkalnu, rokas kabatās sabāzis, klausījos Gonzalez "Gogol" un man saslēdzās, kāpēc man tik ļoti patīk klausīties un spēlēt mūziku. Jo tad es esmu tagadnē. Protams, tas nesanāk vienmēr (koncertos, patiesībā, reti – pēdējo reizi laikam LabaDaba), bet tas mirklis ir lielisks. Te nu es esmu, un te es dzīvoju, un viss pārējais ir pupu mizas.