Ar Freibergu sanāca divreiz strādāt kopā ("Nāves deja" Valmierā un "Mežapīle" Naciķī). "Strādāt kopā" – tas, protams, skan lepni, it kā līdzīgs ar līdzīgu. Bet viņš tiešām tā lika justies, man, stulbenim, par kaut kādām lietām bažīgi jautājot, vai ir labi. Vēl pārsteidza, cik svaigu domāšanu viņš bija saglabājis savos lielajos gados. Izvirzījām hipotēzi, ka tas dēļ darba ar studentiem. Jūtos pagodināts, ka izdevās mazliet pazīt šādu meistaru. Šovakar ar Arturu pacēlām glāzes.