Vēstures izpētes komisija.

Protams, ka šo aktieru meistarība tipāžu atveidē ir non plus ultra. Tajā brīdī, kad VD sāka karoga kārēja monologu, piefiksēju – jā, jā, šie paņēmieni jau ir redzēti – bet vienalga nenormāli pavilka līdzi, aizmirsu, ka skatos aktieri. Un protams, ka tēma, no sociālās nozīmes viedokļa, ir spoži atrasta. Šķiet, ka maigā provokācija ar "sakarīgajiem čekistiem" arī attaisnojas. Tomēr nepamet sajūta, ka šai izrādei ir draņķīga režija: gandrīz visas pārejas vienādi tizlas – caur tumsiņu, ar mūziku. Īpaši tas jūtams pēc etīdēm, kuras ir par garu, vai kuru punchline nenostrādā.