Biju gan. Man īstenībā ļoti patika. Bija tur pāris lietas par daudz, manuprāt, pa pārspīlētu, bet kopumā ar apbrīnu skatījos, kā Roga tos visus tēlus ir iedzīvinājusi un kā neviens uz skatuves nav tāpat vien, nestāv vai nesēž dīkā. Visu laiku tie mazie uzdevumiņi iekšā, un viss kā tāds pulksteņa mehānisms darbojas. Nedaudz beigās apnika dziedāšana, jāatzīst. Skaisti jau, bet arī ik pa brīžam pa daudz likās.

Ļoti patika otrā cēliena daļas par izlaidību. Tie tērpi un tās dejas, un tas 'mauciskais' bezcerīgums, un tas virpulis, kurā tevi griež, un tu kā lelle tiec vilkta un kustināta. Tajā epizodē apraudājos, jāatzīst. Atgādināja Ficdžeralda Skaistos un nolādētos. Tikai ar tādu slāvisko sūrmi vairāk.

Vai. Laikam aizrāvos. Verdikts - patika. :)