"Katls"

Man šķiet, esmu par to kādreiz jau rakstījis, bet mēģinājumi teātrī izmantot kino izteiksmes līdzekļus, šinī gadījumā censties panākt ātro montāžu, tomēr ir lemti neveiksmei. Jo tas nekad nebūs tik ātri un tik precīzi kā kino. Vienalga ir pārejas, kas ir 5 sekundes par garu, pārejas, kuras ir neprecīzas vai nevajadzīgas. Tāpat "grafiskās" mizanscēnas – nekad nebūs tik precīzi skaistas kā kino (jo teātrī ir 700 dažādi lenķi). Arī Roj-Andersoniski atsvešinātais stils tomēr nenostrādā, jo nav tuvplānu, caur kuriem tikt klāt tēlam.

Īpatnēji, ka galvenais varonis ir anti-varonis ne tikai tajā ziņā, ka "sliktais", bet arī tajā ziņā, ka vispār nav varonis. Šis messidžs interesants.

Mūzika.
Ja izmantot samplētas stīgas un klavieres, tad vismaz, lūdzu, izvēlieties kvalitatīvus samplus.

Bija komiski momenti, bija asprātīgi. Aizkustinoši arī.
Skaists moments ar Freimaņa filmas fragmentu.