Dažviet pārāk stipri joprojām ir iegājies, ka cita cilvēka darbs nav vērtība ("ja man būtu laiks, es pats varētu"), cits cilvēks/otrs, profesionālis vispār nav vērtība, bet ir "sadomājies", "pārgudrs", "ambiciozs" un citas sociāli nepieņemamas fīčas.

Principā- zems pašvērtējums, zema pašcieņa, neskaidra sava paveiktā vērtība: migla un, īpaši raksturīgs mākslās un pie skolotājiem: maskēta (un paslimīga) vēlme, ka cienījamu summu nosauksi Tu (maksātājs), tā parādot un apliecinot slaveno "cieņu sabiedrības acīs." Un te nu sākas drāma, jo minējumi ir nekorekti un varam uzreiz pāriet tik tuvajos personiskajos aizvainojumos un mazajos apvainojumos un ciešaniņās.