Vāgners ir tāds mīlulīts:
"Arī Bēthovena priekšteči Haidns un Mocarts no tā cieta. Ja Haidns vēl lielākoties varēja vietu starp galvenajām tēmām aizpildīt ar ko jēgpilnu, tad Mocarts savā mūzikā, kura stāv daudz tuvāk itāļu skolai, bieži iekrīt banālā frāžveidē, kuras dēļ viņa simfonisms skan kā galda (настольная) mūzika, un tās uzdevums ir dod iespēju risināt saviesīgas sarunas, tās pārtraucot tikai ar pompozām puskadencēm. Mocarta mūzikā es dzirdu trauku servēšanas troksni."