Pelēča klavierkoncerts un Kalniņa Piektā.

Pirmais.
Mans kompozīcijas profesors diriģē mana polifonijas profesora darbu, bet diemžēl mani neuzrunāja. Bija skaisti brīži, bet kopumā man šķita, ka, ja izmantoti ostinētā minimālisma izteiksmes līdzekļi, tad bija pārāk īsi formas posmi un pārāk ne-viengabalaina faktūra. Tur tomēr prasās vienotu masu un arī lai drusku iedzen transā. Nepalīdzēja arī tas, ka pie klavierēm sēdēja Misters Izteiksmīgs Žests.

Otrais.
Es kaut kā ļoti jūtu Kalniņa mūziku, iespējams tāpēc, ka Ceturtā ir noklausīta kādas 30 reizes. Un arī šī ir skaista un jaudīga. Lai gan ne viss izdevās (tā vismaz spriežu pēc mēģinājumos dzirdētā), tomēr ļoti dedzīga un izjusta interpretācija.