Man vnk vienmēr ir radusies sajūta, ka patiešām ir jāiet uz SN, ja esi nominēts (nu, ja izrāde, pie kuras esi strādājis, ir nominēta), jo tad ir tā īstā kopības sajūta. Jo izrādes tīms jau kļūst par ģimeni, un jūti, kā visi iekšēji tomēr cer uz to balvu, un tu nejūties viens.

Mums pirmdien būs atkal KKC, ja sanāk, atnāc - centīšos būt nenormāli politiska.