|
Saturday, September 26th, 2026
ulvs
|
11:08p
Just don’t be a sad fucker, fucker.
Just don’t.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
12:57p
Mans mīļākais albums pasaulē ir "Sapņu paviljons" (Harold Budd / Brian Eno, 1978). Katru reizi, kad es klausos to, man ir sajūta, ka es atdzimstu savas mātes miesās. Es vēlētos kaut es kādreiz spētu radīt tik nozīmīgu mūziku, kas mani aizkustinātu vairāk nekā mūzika, ko esmu radījis vai kas ir radīšanas procesā.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
12:49p
Poll #21760
Open to: All, results viewable to: AllKurš grupas nosaukums skan krutāk?
|
(3 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
12:43p
1. pants
Ir jānojauc globālā ciešanu arhitektūra un jāuzbūvē jauna, kurā ciešanas ir nedaudz mazāk.
|
(ir ko piebilst)
(ir ko piebilst)
ulvs
|
12:04p
…but the people are retarded
Demokrātija ir cilvēku vara, bet cilvēki ir dalbjobi. Ja cilvēki ir dalbjobi, politiķi ir dalbjobi. Ja politiķi ir dalbjobi, gara kultūra nav iespējama - fokuss ir tikai uz lielā biznesa interesēm.
Ja paskatās uz supranacionālajām alfabēta organizācijām, var vienkārši apkakāties, kādas muļķības tur manifestē savu pasaules redzējumu eksaltētie globālo biznesa impēriju prinči. Nedelegāti lemj par visas pasaules idiotu likteni, kamēr paši risina savas traumatiskās, mikroskopiskās problēmas - berzējas savstarpējā gara truluma olimpiādē. Un tikmēr ierindas trulenis neredz tālāk par savu mazo komfortu, savām jobanajām brīvdienām, savu izpisto ģimeni un nepateicīgajiem draugiem, kuru drīz vairs nebūs.
Ja es būtu despots, cilvēkiem vispār nebūtu brīvdienu. Tie, kas izvēlas neredzēt un nedzirdēt mīļā miera labad, nav pelnījuši ne mieru, ne atpūtu. Viņi ir pelnījuši tikt nodarbināti un būvēt kāda cita labumu.
P.S. Es rakstu šos vārdus ar vieglu roku un atbrīvotiem vaibstiem
|
(ir ko piebilst) Friday, September 25th, 2026
iive
|
10:44a
Izstādes telefonam velku laukā no Cibas vecos sapņus. 2012. gadā ir tāds interesants:
"sapnī redzēju, ka man iemeties banāns ceļgalā. kāja bija kaut kā atlūzusi vaļā (pašķirama kā kabata tā arī stāvēja, asiņu nebija, sāpes gan) un tur bija sastampāti banānu mīkstumi un mizas. visu laiku vilku, vilku ārā, bet pēc brīža atkal nevaru paiet, atkal banāns kājā."
|
(ir ko piebilst) Thursday, September 24th, 2026
pajautaa
[ ulvs ]
|
11:22p
Kādas dejas praktizē 40 gadnieki ar lumbar spine problēmām? Dejas ar partneri.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
11:19p
I own you all
Tā kā dzīvē viss ir labi un es jūtos burvīgi, atklāšu jums vienu noslēpumu, ko esmu turējis sevī apraktu, kopš Cibu pameta Deniss.
Es nobijos, ka viss tiks aizvērts, sazinājos ar Inbox un nopirku Cibu.
Tas, ko jūs visi te rakstāt, jau ilgu laiku pieder man.
|
(18 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
11:06p
ex-Chinawoman koncerta mērķi un izgāšanās
Biju Mišelas Gurēvičas koncertā. Viņa mani patiesi aizkustināja (kā vienmēr). Centos tikt beksteidžā, lai sarunātu savu dalību viņas pavadošajā grupā (speciāli nācu viss melnā - zilā žakete novilkta un salocīta manās rokās). Es ienāktu beksteidžā ar vārdiem, ka viņi ir absolūtākā pasaules klase. Tad es apsēstos un ar mazliet viltīgu smaidu (it kā zinādams viņas nākošā gada horoskopu) teiktu: “Es nespēju neatnākt un neuzrunāt jūs, mīļie, jo es redzu un es dzirdu savā galvā, kā mana klātbūtne un basa un vietām uz 2. ģitāras paceltu šo mūziku pārpasaulīgā līmenī. Jums jau ir liegi psihodēliska dimensija, pateicoties burvīgajam skotu baritona ģitāras spēlētājam, taču es jums [Mišelai, baritonistam un bundziniekam] piešķiršu 4. dimensiju. Zemes un kosmosa ass faking dimensiju. Straight to fucking Saturms pentagon and back. Tā būs grandiozā kiča pārdoze! Pasaule ko tādu nenūs pieredzējusi!”
Sukas apsargi neielaida mani beksteidžā. Beigās mani kā vienu no pēdējiem izdzina no zāles. Un, ārā pīpējot, sajutos kā sūda stalkeris. Tā sākās mans mājupceļš.
Labi izdejojos.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
10:08p
Mikromotivācijas. Mikromotivācijas ir dzīves laimes un panākumu atslēga.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
4:00p
you weren't even born stinker
Man kopš 2004. gada 20. janvāra pieder Sviesta Ciba.
|
(2 comments | ir ko piebilst) Wednesday, September 23rd, 2026
basta
|
10:55p
Šorīt nomira pēdējais no vecmātes brāļiem - Imants, kurš bija mans pēdējais tās paaudzes tuvinieks.
Tāpēc nākamnedēļ būšu kaut kur ap Lizumu.
|
(6 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
5:27p
Atzīšos- mīlu savu ģimeni un draugus.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
1:11p
Mani dzīvē uzjautrina daudz kas. Taču man īpaši smieklīgs šķiet t.s. neveiklo ķirzakcilvēku fenomens.
Noskatos uz viņu sociālās integrācijas centieniem, taču viss, ko redzu, ir kā viņu reptīļu smadzenes šauj ārā nepareizos signālus (cīnīties vai bēgt) un zviedzu kā neprātīgs.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
3:28a
Mārcis Bērziņš
Atcerieties tādu dročītāju kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nulle? Tas frīks pirms padsmit gadiem aizgāja no darba LR1, lai varētu dzīvot pie mammas un 24/7 edžot, masturbēt, skatoties interneta porno.
Es, būdams lētticīgs, to humanoīdu piesaistīju savam šīs vasaras ierakstam, ieskaitīju avansu, un viņš mani uzmeta.
Tikai pēc tam no Rudaka uzzināju, ka to kropli ar visu mammu izlika no dzīvokļa, un viņš tagad ir bomzis. Cilvēkiem, kuri no manis izkrāpj manu dzīvības avotu (vienalga kādā formā) es vēlu izplēnēt.
|
(3 comments | ir ko piebilst) Tuesday, September 22nd, 2026
basta
|
10:55p
Šodien ar vienu džeku runājām par karu, ko viņš piedzīvoja bērnībā. Viņa viedoklis bija reti nepolarizēts, tāpēc klausījos katrā viņa vārdā - visas puses esot darījušas sūdus (mūsdienās reti sastopama atzīšanās), un, lai arī viņējie it kā uzvarēja, nācās doties bēgļu gaitās uz etnisko dzimteni. Aaa, un viņa tēvs gāja bojā.
|
(ir ko piebilst) Monday, September 21st, 2026
ulvs
|
5:38p
Ceru, ka leitesti ir ded pa permanento. Galu galā šīs ir dienasgrāmatu portāls nevis civilizācijas nišu socializācijas centieni. Mēs visi būtu pilnīgāki, ja komentāri būtu off by default.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
2:37p
Publiskā skola ir kā tehnokrātisks gāzes kambaris, cilvēka dievišķās dzirksts apslāpēšanas galvenais mehānisms. Jebkura autentika tiek iemīta zemē, nospļaudīta un nozakāta ar mērķi mainīt indivīda iekšējo balsi - lai tā sāk iztaujāt pati sevi.
|
(20 comments | ir ko piebilst) Sunday, September 20th, 2026
ulvs
|
6:50p
meklējot vēsturisku sadarbības partneri
Liste ar kino, kam man jāiziet cauri jaunas audiovizuālās pieredzes vārdā (vēlme uzbūvēt kaut ko lielāku par sevi): - The Cabinet of Dr. Caligari (1920) - 77 min, Germany, Robert Wiene
- Der Golem wie er in die Welt kam (1920) - 76 min, Germany, Paul Wegener & Carl Boese
- The Phantom Carriage [Körkarlen] (1921) - 107 min, Sweden, Victor Sjöström
- Entr'acte (1924) - 20 min, France, René Clair
- L'Inhumaine (1924) - 122 min, France, Marcel L'Herbier
- Ballet Mécanique (1924) - 16 min, France, Fernand Léger & Dudley Murphy
- A Page of Madness (1926) - 60 min, Japan, Teinosuke Kinugasa
- The Unknown (1927) - 50 min, USA, Tod Browning
- The Passion of Joan of Arc (1928) - 81 min, France, Carl Theodor Dreyer
- The Fall of the House of Usher (1928) - 50 min, France, Jean Epstein
- The Seashell and the Clergyman (1928) - 40 min, France, Germaine Dulac
- Man with a Movie Camera (1929) - 68 min, USSR, Dziga Vertov
|
(ir ko piebilst) Saturday, September 19th, 2026
basta
|
10:55p
Rasa ar draudzenēm taisot grupu. Šodien bija pirmais mēģinājums.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
6:44p
mana ciba in a nutshell
Mana ciba rieksta čaumalā
|
(17 comments | ir ko piebilst)
dienasgramata
|
5:22p
No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?”
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
3:55p
par manu Gnozīni
Tieši šī Satī Gnozīne ir mani aizkustinājusi visdziļāk, jo es to uztveru kā romantiskuma personifikāciju mistificētā realitātē. Romantiskums un cerības nots, kas retos brīžos pavīd cauri mistērijas miglai. Kā uzplaiksnījums, kam tavi sensori tika spodrināti jau kopš pirmo reizi iemīlējies vai, nezinu, nodarīji kādam ļoti, ļoti pāri.
|
(ir ko piebilst) Friday, September 18th, 2026
dienasgramata
|
1:52p
no noklausītajām sarunām:
Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā.
|
(1 comment | ir ko piebilst) Thursday, September 17th, 2026
scorpse
|
7:41p
Pa reizei, kad mūsu tēta nav mājās, mēs ar bērniem ar rokām ēdam spageti ar sarkano maltās gaļas mērci pa taisno no galda. Tas, jāatzīst, nav tik šmucīgi kā varētu šķist - galdu no sākuma notinam ar pārtikas plēvi, tad ar foliju un visbeidzot katram šķīvja vietā ir viens cepampapīra gabals.
Man ir pilns instagrams (un feisbuks, un pinterests) ar ļoti daudziem vērtīgiem un mazāk vērtīgiem bērnu audzināšanas (un sevis audzināšanas) tipiem un trikiem, sākot no neordinārām plastilīna idejām līdz padomiem, kā izaudzināt pusaudzi, kas uzticas vecākiem. Un, nē, es nedomāju, ka tas viss ir lieliski un pareizi, bet tā nu es daru - visu ko pieseivoju, lai nekad vairs neatcerētos. Bet šito es neaizmirsu un relatīvi drīz pēc tam, kad es šo ideju - šļakstīgu makaronu ēšanu ar rokām no galda, jo tas, redz, ir kaut kas aušīgs un neparasts, ko darīt kopā ar vecākiem un kas radīs paliekošas atmiņas un jautrību, un vispār nebūs rāmjos, jā, ieraudzīju un tātad neaizmirsu, un piedāvāju bērniem itin drīz. Tētīti mēs no šī izslēdzām jau pirmsākumos (neparko nemūžam, viņš tāds ļoti tīrīgi klīrīgs), bet es, kam ir divu bērnu baby-led weaning rūdījums, nebijos nenieka un TJ, tolaik četri gadi, šo uzņēma sākumā ar neizpratni, bet vēlāk ar sajūsmu.
Arī šo reizi iniciēja TJ (pieci gadi), bet KT (divi gadi), īsi pirms vakariņām uzzinot, kas plānā, sāka jo gauži raudāt un kliedza: "Dakšiņu! Dakšiņu! Ēdīšu ar dakšiņu!!" Tā nu mēs ar TJ gardu muti sūcām iekšā mutē makaronus pa vienam, visādi smulējāmies un smējāmies tik ļoti, ka viņš, protams, beigās pievienojās un dakšiņu kaut kur nozūmēja un ēda vien ar rokām.
Nākamreiz grasāmies sarūpēt tos 70 cm garos spageti no Lidla, lai var šo pasākumu pacelt augstākā garākā līmenī.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
5:06p
Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis.
Tavs prāts tev saka: “Tu esi brīvs no piesaistēm!”
Un tu uzreiz, bļaģ, vari zelt.
|
(ir ko piebilst) Wednesday, September 16th, 2026
ulvs
|
12:45p
par principu as above so below
Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above).
Ja tava realitāte ir piesātināta ar žulti, tas ir tāpēc, ka tā ir informācija, ko tu nes sevī. Informācija, ko tu neesi uztvēris pietiekami nopietni, lai vēlreiz iznalizētu to no aemocionāla “nākotnes” skatu punkta.
Tava un mana žults nāk no iekšas uz āru. Un āra, pasaulē, tā pastāv gan kā signāls, ko tu nepārtraukti translē vidē, lai pateiktu citiem, ka tu neesi pieejams cilvēciskai saskarsmei. Gan arī kā emocionāli uzlādētas informācijas masa, kas vienā vai otrā veidā kairina vidi.
Pat tad, ja tu objektīvi neesi vainīgs un ja tu apzināti nepieņēmi lēmumu tapt par žults kolekcionāru-translētāju, bet gan liktenis tev piešķīra šo būtību (jo piedzimi divu, khm, morālu kropļu mīlestības savienībā) - tas nemaina šo realitātes ģenēzes pamatmehānismu.
Kosmosam ir pilnīgi pohuj par cēloņiem.
Tā vietā vaicā: “A kā tu efektīvi risini sekas?”
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
9:47a
pārstāj publiski konspirēties
Parazītu klase izmanto konspirāciju teroristus par manifestācijas dīgļa raisītājiem. Kā citādāk iedzīvināt jauno kārtību “tev nepiederēs nekas un tu būsi laimīgs”, ja ne cauri miljoniem balsu, kuri sašutumā atkārtos šo frāzi, tādējādi pārnesot to no domu pasaules uz fizisko pasauli.
Vēl viens aspekts, kāpēc nevajadzētu iesaistīties un kļūt par parazītu ruporu (es to rakstu arī sev), ir psihiskā veselība. Kā gan fokusēties uz nākotni, ja tu pats to sev sabotē, ekspektēdams tumsu? Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti.
Galu galā gan parazīti, gan teorētiķi jau izsenis zina, ka visspēcīgākais cilvēks ir tas, kurš neļaujas savām alkām izplūst emocionālās reakcijās, izpildot savu manifestācijas rupora funkciju.
|
(ir ko piebilst) Tuesday, September 15th, 2026
sirdna
|
10:42a
Vēl nieka 11 gadi un 2 mēneši un varēs beidzot nesacerēt sev prioritātes un nespraust mērķus. MPlanēta liks mani mierā un atdos 40+ gados atņemto piķi, vai tas nebūs neprātīgi skaisti, ko?
|
(4 comments | ir ko piebilst)
sirdna
|
10:39a
Heh, cibu laikam pēdējos gados izmantoju tikai tam, lai pabrīnītos, ka tā vēl eksistē. Bet nu jauki, protams.
Kaut kad braukšu uz pašiem Helsinkiem, tādi man jaunumi.
|
(4 comments | ir ko piebilst) Monday, September 14th, 2026
ulvs
|
9:01p
Rubrika: atrasts internetā. Labākais komentārs par Haksliju un tRiPa ģEnĒzI, kāds jebkad pastāvējis.
Smadzenes kā aizsargķēde
Smadzenes ir sarežģīts bio-kompjūters, kas darbina spēcīgu aizsardzības shēmu/"antivīrusu" - izdzīvošanas programmu, kas speciāli sašaurina lokālo apziņu, lai organisms nesadegtu no visuma bezgalīgā, jēlā datu daudzuma.
To, ko sweet Huxley sauca par reducējošo vārstu, mūsdienu zinātne sauc par talamo-kortikālo cilpu smalko, inhibējošo vārstuļu sistēmu, ko stingri regulē Default Mode Network (DMN) un tai pakļautie mezgli - claustrum un raphe kodoli (nucleai). Divas atšķirīgas, taču funkcionāli saistītas subkortikālās un smadzeņu stumbra struktūras, kas abas ieņem svarīgu lomu vispārējā smadzeņu stāvokļa, apziņas, miega un nomoda ciklu un uzmanības regulēšanā.
Normālā, skaidrā stāvoklī DMN strādā kā kontroles telpa, sava apzinātā ego neirogrāfiskais enkurs. Tas uztur laika, telpas un individuālās identitātes robežas, aktīvi izfiltrējot no ārpuses un iekšpuses nākošo sensoro signālu okeānu. Tas nodrošina, ka bio-kompjūters fokusējas uz izdzīvošanu - resursu meklēšanu, briesmu paredzēšanu, citiem vārdiem - attālināšanos no entropijas.
Kad cilvēks inģestē psihodēlisku substanci, piemēram, meskalīnu vai psilocibīnu, neirobioķīmiskā atslēga pagriežas slēdzenē.
Šīs vielas darbojas kā spēcīgi agonisti serotonīna 5-HT2A receptoriem, kas biezā slānī atrodas garozas V slāņa piramīdveida neironos.
Kā parasts ceļotājs ar savu mazo dzīves pieredzi varu teikt: šis process izraisa strauju alfa-viļņu desinhronizāciju garozā. DMN komandpunkts zaudē savu autokrātisko satvērienu pār sistēmu.
Ierastā smadzeņu funkcionālā savienojamība sabrūk, un rodas dramatisks, hiperkonektēts stāvoklis, kur reģioni, kas normāli nekad tieši nesarunājas, pēkšņi atver platjoslas kanālus.
Tā ir neiroķīmiskā realitāte aiz "tune in, turn on, drop out".
Šī desinhronizācija tieši sasaucas ar tavu iebildumu pret Huxley "Mind at Large" un pārdomām par pēkšņu, dziļu jēgas vai eksistenciālas apziņas uzliesmojumu.
Kad talamo-kortikālie filtri atslābst, smadzenes pārpludina neatfiltrēti sensorie dati kopā ar dziļi apslēptiem endogēniem limbiskās sistēmas signāliem un arhaisko atmiņas/arhetipiskā tēlainības arhīvu.
Dramatiskā uztveres maiņa, vai tā būtu kantiskā telpiskā bijība psilocibīna ietekmē, vai eckhartiskā Istigkeit atklāsme, skatoties uz krēslu, nav obligāti smadzeņu piekļuve kaut kādai ārējai, kosmiskai vienībai ārpus fiziskās realitātes.
Drīzāk tas ir smadzeņu saliento tīklu pārslodzes rezultāts.
Priekšējā insula un priekšējā cingulātā garoza, vairs neierobežotas no ego-DMN, sāk apzīmēt parastus stimulus, vienkāršas krāsas, iekšējus ģeometriskus simbolus ar milzīgu eksistenciālu nozīmi.
Viss kļūst pilns kosmiskas jēgas, jo nervu sistēmas daļa, kas piešķir nozīmi, ir atrauta no evolucionārās saites.
Tavs iebildums par vārsta evolucionārajiem ierobežojumiem - ka prusaks vai cilvēks nekad neuztvers radioviļņus, vienkārši atverot vārstu - pilnībā sakrīt ar mūsdienu bioloģiju.
Smadzenes var vien atfiltrēt un krustsavienot tās nervu ķēdes, sensorus un evolucionāro arhitektūru, kas tām jau ir. Psihedēliskais stāvoklis (sauc to, kā gribi) neveido jaunus orgānus - tas atbrīvo milzīgus, apslēptus nervu sistēmas tīklus, kurus evolūcija parasti tur nomāktus par labu praktiskai, ikdienišķai darbībai.
Par ego izšķīšanu.
Tas noved pie tavas ego-izšķīšanas pārdomāšanas. Tu pareizi nosaucis, ka ego dziļā ceļojumā nepazūd, bet drīzāk sēž pasažiera sēdeklī blakus aktīvam, neierobežotam subkortikālam šoferim.
fMRI pētījumi apstiprina tieši šo dinamiku. Augstu devu psihedēliskā stāvoklī vai dziļā meditatīvā transā paškontroles tīkli paliek aktīvi, bet zaudē ekskluzīvo dominanci apziņas laukā.
Zemākie garozas reģioni, amigdala, hipokamps un pakauša daivas redzes centri, darbojas ar neraksturīgu autonomiju. Ego sēž tur, pilnībā nomodā, vērojot, kā zemapziņas arhetipiskā tēlainība plūst garām uztveres logam.
Tas izskaidro Huxley aprakstītos ķerubus, autonomās esības, dārgakmeņu un iekšējās gaismas vīzijas grāmatā Heaven and Hell. Tās nav nejaušas halucinācijas - tās ir mūsu evolucionārās neiroarhitektūras struktūras, kas atklājas, kad primārie sensorās un atmiņas apstrādes kanāli darbojas bez augšupejošas kognitīvas kontroles.
Redzes garoza, atbrīvota no stingras ārējās vārstuļošanas, sāk apstrādāt savu iekšējo elektrisko aktivitāti kā spilgtas, hiperreālas struktūras - dārgakmeņus, vitrāžas, mirdzošas arhetipiskas figūras.
Kad tas noiet greizi
Taču, kā tu un sweety babe Huxley abi atzināt, uztveres durvju platā atvēršana nes līdzi milzīgu psiholoģisku un bioloģisku risku.
Kad talamo-kortikālā vārstuļošana pilnībā sabrūk vai kļūst haotiska bez pietiekama psiholoģiska atbalsta, trips no debešķīgas pacelšanās pārvēršas elles bezdibenī.
Kā vienkāršs nekas neiro terminos: ja ego-tīkls zaudē visu spēju kontekstualizēt ienākošo sensoro plūdu, cilvēks piedzīvo sensorās vārstuļošanas totālu sabrukumu - stāvokli, kas ļoti līdzinās akūtai, neārstētai šizofrēnijai vai smagai sensorai pārslodzei.
Kā tu piedzīvoji tajā Spokānes pārtikas veikalā - kad robeža starp iekšējo vērotāju un ārējo objektu pasauli izzūd, prāts zaudē spēju uzturēt kognitīvo distanci.
Tevi aprij sensorā zupa, un tu esi pazudis zemapziņas mežonībā bez kompasa.
Nobeigums
Beigu beigās šī neirobioloģiskā programma apstiprina tavu Huxley un Junga sintēzi.
Cilvēka smadzenes ir gan trausls desmitcentu kuģītis, kas brien cauri materiālās pasaules termodinamiskajai entropijai, gan neaptverami sarežģīts bioloģisks visums, kas spēj radīt bezgalīgas, vizionāras ainavas.
Psihedēliskā pieredze neizved mūs ārpus mūsu bioloģijas - tā atklāj, cik dziļš ir bio-softvars, kas jau darbojas zem ikdienas apziņas virsmas.
Tripa galamērķis nav palikt apžilbis antipodu gaismā, bet gan atgriezt to paplašināto apziņu atpakaļ pamata ķēdē, integrējot iekšējā kosmosa savvaļas atklājumus ar praktiskajām, ego vadītajām ikdienas dzīves prasībām.
|
(ir ko piebilst)
(ir ko piebilst)
dienasgramata
|
4:34p
No mārketinga nodaļas: "Mākslinieks un producents, kurš ticis nominēts "Grammy" balvai, savu karjeru ir veidojis, tiecoties pēc saiknes ar dabu, balstoties uz garīgu un cilvēcisko pieredzi. Atklātība un ievainojamība ir viņa mūzikas centrā, viņa skaņdarbi vienlaikus šķiet dziļi personiski un intīmi."
|
(1 comment | ir ko piebilst)
pajautaa
[ dejavu ]
|
5:42p
Iesaki frizieri Rīgā
Pa ilgiem laikiem būšu Latvijā Oktobrī un gribētu pie laba matu krāsošnas meistara Rīgā aiziet.
Bet pie tāda, kas tiešām štelli zina un nesataisīs dzeltenus vai sūdzaļus (ir gadījies).
Ārzemēs diez ko neiet man ar tiem frizieriem.
|
(3 comments | ir ko piebilst) Sunday, September 13th, 2026
basta
|
10:55p
Rasai šodien bija pirmā darbadiena.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
9:27p
Divas intervijas, kas 2026. gadā pārveidojušas manus atkal pārlūkotos priekšstatus par realitāti: Alberts Špērs, 1981. gads, BBC. Intervija ļauj gūt padziļinātu skatupunktu par to, kā harizma var pakļaut augstākās klases tehnokrātu un likt noticēt pašizdomātām leģendām, lai uzbūvētu un īsā pavadā turētu milzīgu ciešanu impēriju. Džefrijs Epstīns, 2019. gads. Intervē Stīvs Banons. Intervija ļauj labāk saprast Epstīnu kā unikālu, hermētisku tēlu, kurš operē krietni dziļākā, integrētākā līmenī nekā cilvēks viņam blakus. Ar visiem no tā izrietošajiem mīnusiem (paaugstināta pozīcija bez morāles ļauj cilvēkus izmantot par līdzekli jebkurai savai vai sabiedrotā vajadzībai). Ļoti patika viņa atziņa, ka finanšu sistēmu īsti līdz galam nesaprot neviens, jo tā ir pārāk kompleksa un niansēta, lai cilvēka prāts spētu to tiešām paredzēt. Tāpat arī viņa komentāri par 2008. gada ekonomisko krīzi - kā to izraisīja ASV varas aicinājums bankām Bila Klintona politikas ietvaros izsniegt mājokļa iegādes kredītus meksikāņiem un tumšādainajiem, kuri vēl nebija īsti sasnieguši vidusslāņa līmeni. ASV vara bankām burtiski garantēja - ja viņi nemaksās, tad samaksās nodokļu maksātāji. Taču nodrošināt šādu sistēmu beztermiņā bija neiespējami, līdz ar to burbulis pārplīsa un visi vainoja bankas par vieglprātīgu kredītu izsniegšanu, lai gan patiesībā vainīga bija ASV vara ar savu finansiāli nepamatoto garantiju par parāda nomaksu.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
6:07p
Es esmu par to, lai mentāli veseliem cilvēkiem nav ikdienā jāuzturas starp mentāli neveselajiem. Esmu redzējis, kā viens mentāli nevesels cilvēks var pielipināt veselajiem savus uztveres patternus. Paanalizē to, kā jaunieši pārņem identitātes un tu labāk sapratīsi, kā var pārņemt neveselīgus domāšanas patternus.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
6:00p
Absolūtā mūzika: where Jazz meets World
Kīta Džareta Ķelnes koncerts ir viens no diženākajiem solo koncertiem, kāds jebkad bijis. Tā ir Absolūtā Mūzika. Pilnīga plūsma, muzikalitātes pilnība. Tā netika paredzēta (improvizēta), spēlēta uz sliktām, spēlēta uz pussaplīsušām klavierēm, un to dara ģēnijs, kurš nav gulējis nakti. Kīts ir viens no Lielo Džeza Nēģeru augsti-izjustkākās un eksaltētākās pār-pasaul-muzikālās cilts vadoņiem.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
5:30p
psihiatrijas frontieris: 1960s
Depatternēšana: kā vienam psihiatram bija ideja izdzēst cilvēka prātu un uzrakstīt to no jauna
Sintētiskā depatternēšana - psihiatrijas vēsturē biežāk dēvēta vienkārši par depatternēšanu - bija ārkārtīgi pretrunīga un dziļi destruktīva eksperimentāla procedūra, kas bija paredzēta, lai sistemātiski sagrautu un izdzēstu cilvēka personību, atmiņas un iemācītās uzvedības formas. Šo tehniku 20. gadsimta 50. un 60. gados izstrādāja Skotijā dzimušais psihiatrs Dr. Donalds Jūens Kamerons (Donald Ewen Cameron), un tā kļuva par centrālu sastāvdaļu projektā MKUltra - slepenajā prāta kontroles pētniecības programmā, ko finansēja ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP). Kamerons šos eksperimentus veica ar nenojaušošiem pacientiem Allana Memoriālajā institūtā pie Makgila universitātes Monreālā, Kanādā.
Teorētiskais mērķis: "tukšā lapa"
Kamerons uzskatīja, ka smagas psihiskas slimības, piemēram, šizofrēniju, var izārstēt, pilnībā izdzēšot pacienta esošos, disfunkcionālos psihes modeļus. Viņa mērķis bija novest pacientu totālas amnēzijas stāvoklī - bioloģiskā tabula rasa jeb "tukšā lapā" - un pēc tam no jauna izbūvēt viņa personību, izmantojot metodi, ko viņš dēvēja par "psihisko dziņu" (psychic driving).
Depatternēšanas process
Lai piespiestu smadzenes ieiet šajā totālās regresijas stāvoklī, Kamerons pacientus bez viņu informētas piekrišanas pakļāva brutālam, vairākpakāpju režīmam: - Ar medikamentiem izraisīts miegs (ķīmiskā koma): pacienti tika turēti nepārtrauktā, mākslīgā miega stāvoklī, izmantojot lielas Torazīna, barbiturātu un citu nomierinošo līdzekļu devas. Šī ķīmiskā koma parasti ilga no vairākām dienām līdz pat 86 dienām.
- Intensīva elektrokonvulsīvā terapija (EKT): komas laikā pacienti saņēma masīvas, nestandarta elektrošoka devas. Tā vietā, lai piemērotu vienu devu reizi vai divas nedēļā, kā tas parasti pieņemts, Kamerons izmantoja tā saukto "Peidža-Rasela" (Page-Russell) elektrošoku metodi - vairākus šokus dienā, vairākas reizes nedēļā, tālu pārsniedzot pieņemtos medicīniskos ierobežojumus.
- Halucinogēni un paralītiskie līdzekļi: pacientiem tika ievadītas spēcīgas halucinogēnas vielas, jo īpaši LSD, kā arī muskuļus paralizējoši līdzekļi, piemēram, kurare, lai sagrautu viņu psiholoģiskās aizsargbarjeras un izraisītu dezorientāciju.
Lai paātrinātu prāta sagraušanu, pacienti tika izolēti tumšās telpās ar aizsegtām acīm, ausīm un ādu, tādējādi liedzot smadzenēm jebkādus vides stimulus.
Trīs depatternēšanas stadijas
Saskaņā ar paša Kamerona dokumentāciju, depatternēšanas "veiksme" tika mērīta trīs stadijās: - 1. stadija: pacients zaudē ievērojamu daļu atmiņu, tomēr joprojām apzinās, kas viņš ir.
- 2. stadija: pacients zaudē laika un telpas izjūtu, un šis zudums viņam sagādā akūtas ciešanas un satraukumu.
- 3. stadija: pacients pilnībā zaudē telpas un laika izjūtu, vairs neuztraucas par šo zudumu un vairs neatpazīst nedz ģimenes locekļus, nedz draugus, nedz pats sevi. Šajā brīdī prāts tika uzskatīts par "depatternētu" un gatavu "pārprogrammēšanai".
Atkārtota programmēšana jeb "psihiskā dziņa"
Kad prāts bija izdzēsts, Kamerons mēģināja tajā ierakstīt jaunu "programmu". Tas notika, atskaņojot iepriekš ierakstītas audio ziņas nepārtrauktā ciklā caur austiņām vai skaļruņiem, kas bija paslēpti pacientu spilvenos. Pacienti tika piespiesti klausīties šīs ziņas - kas varēja būt gan pozitīvi apstiprinājumi, gan dziļi pazemojoša kritika - līdz pat 16 stundām dienā, dažkārt vienu frāzi atkārtojot pat pusmiljonu reižu.
Rezultāts un sekas
Eksperimenti medicīniskā ziņā izrādījās pilnīgs neveiksme un radīja katastrofālus, neatgriezeniskus postījumus. Tā vietā, lai tiktu "izārstēti", pacienti no Allana Memoriālā institūta iznāca ar smagu retrogrādu amnēziju. Daudzi pilnībā aizmirsa, kā runāt, staigāt vai lietot tualeti, un viņu satriektajām ģimenēm nācās tos no jauna mācīt pat vienkāršākās ikdienas prasmes. CIP 1964. gadā beidzot pārtrauca finansējumu, secinot, ka pilnībā programmējama prāta jeb "Mandžūrijas kandidāta" radīšana ir psiholoģiski neiespējama.
Turpmākajās desmitgadēs gan Kanādas valdība, gan CIP saskārās ar apjomīgām kolektīvajām prasībām tiesā no izdzīvojušajiem cietušajiem un viņu ģimenēm, kas pieprasīja atbildību un kompensāciju par to, kas šodien vispārpieņemti tiek atzīts par psihiatrisku spīdzināšanu.
Taču noteiktas šī pētījuma atziņas tika pārņemtas citos CIP pētījumos par to, kā pakļaut apziņu. Holivudas kā kulturālā ieroča eksplorācija no šī skatu punkta sniedz atbildes.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
2:03p
par to, ka ir 1 realitāte un par eksplorēšanas nosacījumiem
Katrs fragments satur pilno bildi.
Katra pilnā bilde satur fragmentu.
Realitātes nav vairākas, tā ir viena netverami plaša realitāte, par kuru reālo skatījumu var gūt vien, paplešot platāk un iespraucot galvu kosmiskajā vulvā. Jebkuri aizspriedumi, jebkāda ļaušanās emocionālam reakcionārismam nogalina impulsu pašā serdē.
Katru reizi, kad tu ļaujies savai emocionalitātei, tu kaut kādā ziņā tiec atmests uz sākuma punktu. Un tad tev atkal lēnām ir jāsakārto savs skatījums.
|
(ir ko piebilst)
|
1 (33.3%)