Pamodos sešos. Pelēks rīts, visi projām, pat kaķītis naktī bija savās kaķa gaitās. Uztaisīju kafiju, brīdi pasēdēju klusumā mierīgi bez nekādām domām galvā. Tad saplānoju dienu, noskaņojos jaunām darba uzvarām, ceru, ka pietiks spēka visu to paveikt. Ārā klusums, vēl nekas nenotiek, tikai ūdens pil no lapām. Vasara, par spīti visam šī ir vasara, un balkona durvis ir vaļā visu nakti un visu dienu, un koki ir zaļi un dobēs zied puķes. Paldies jau par to vien.