Šodien brīvdiena. Došos ekskursēt uz Kamakuru un Enošimu. Vakar papildināju savu darbu. Nu gan ir pilnīgi gatavs. Rīt atklāšana.
slikti gulēju. Nav ziņu no mājām. Zinu, ka kaķis slimo, kaimiņi ved viņu pie vetārsta. Pēdējās dienās viņi neko neziņo, es uztraucos. Kaimiņiene domā, ka sūtīt īsziņas uz manu telefonu ir dārgi, neizdodas viņu pārliecināt, ka viņai tas neko nemaksā. Nu jā, man rādās slikti sapņi un neguļas.

Savukārt mīļumiņš neziņo, kā klājas manam topošajam izstādes objektam. Esmu pārskaitusies un pārbijusies. Kas viņiem visiem noticis? Viņi nekad nav piedzīvoši, kā tas ir, kad zemeslodes otrā pusē gaidi ziņas no mājām? Jums tur Latvijā viss normāli?

Mēģināšu atslābt un priecāties. Ir karsta diena, uzvilku vasaras svāciņus, došos skatīties pasauli.

Vakar biju lieliskā ramen ēstuvē. Japāņi mani tur aizveda. It kā parasts ēstūzītis kādā parastā ielā, bet tur - vigaršīgākā ramen zupa, kāda jebkad ēsta. Un gatavo to nopietna izskata vīri melnos tērpos. Nenormāli garšīgi.