15.02.1010.
Šodien sapratu, ka svarīgi ir praktizēt "runāju, kā rakstu" un nevis "rakstu, kā runāju".
Kopumā veiksmīga diena, izņemot manu nelīdzsvarotības problēmu tieši skolas telpās. Varbūt esmu nolāpīts indigo bērns, bet es nespēju visu skolas dienu pavadīt vienā noskaņojumā. Jocīgākais ir tas, ka emocijas ir visdažādākajā izpausmē, to nozīmē. Izeju no skolas - tur viss ir daudz maz līdzsvarā. Tur pat cilvēkiem nāk smiekli, kad pasaku, ka "Betija no manis baidās". Psihologu? Es pati sev esmu psihologs. Es saprotu sevi, bet nesaprotu un arī apbrīnoju citus, kas atnāk uz skolu vienu dienu priecīgi, otru dienu mazāk priecīgi, trešo dienu atkal priecīgi, ceturtdien bēdīgi, piektdien - piektdienīgi un līksmi. Veselu skolas dienu vienā noskaņā. Varbūt garlaicīgi, jo, teiksim, man visilgāk izdodas palikt vienaldzīgā pozīcijā un nevis priecīgā vai pavisam traģiskā.
Nezinu pat, kas būs mana nākotnes profesija, ja reiz notiek, kā notiek.. Vienu dienu mīlīgi mājās, otru kāpjot kalnos, trešo birojā, ceturto darbnicā, piekto uz ielas, sesto Kijevā, septīto ellē! Ā, nu ja, aktrise!
Mūzika: PJ Harvey - Good Fortune.


Domas nepaliek, ja nepieraksta.