Below are the 25 most recent journal entries.

	2010.09.26  16.39 Tik ļoti patīk, kā Lauriņa raksta! http://restauresanasdarbnica.wordpress.com/2010/05/30/saules-ena/

	2010.08.04  13.28 Skype saruna. [14.10.2009 19:36:49] Григорьев: un tad tu vinemer stavi Lido smaidot katram ienaacejam? %) [14.10.2009 19:37:18] Anete: katram vārdā Aleksandrs Grigorjevs. : D [14.10.2009 19:37:33] Григорьев: tu mani veel neredzeeji tachu! [14.10.2009 19:38:00] Anete: redzēju. [14.10.2009 19:38:05] Anete: durvis ir caurspīdīgas [14.10.2009 19:38:28] Григорьев: a ko tu tur dariiji ar taam rokaam? mazgaaji? [14.10.2009 19:38:31] Григорьев: :)) [14.10.2009 19:38:39] Anete: žāvēju [14.10.2009 19:38:50] Anete: un grozīju galvu apkārt un skatījos, kas nāk [14.10.2009 19:39:11] Григорьев: man bija sajuta, ka tu tur pusstundu staveeeji un tik smaidiiji vicinot rocinjas:D [14.10.2009 19:39:23] Григорьев: itkaa taads tev darbs [14.10.2009 19:39:29] Григорьев: taa izskatiijas [14.10.2009 19:39:53] Григорьев: pilniig saakumaa kaut kaas sirreaals [14.10.2009 19:39:57] Anete: :D [14.10.2009 19:40:01] Григорьев: kaa einshteinam sapni [14.10.2009 19:40:11] Григорьев: es saakuam pat nodomaaju, ka sapnis [14.10.2009 19:40:15] Григорьев: vai kaut kas taads [14.10.2009 19:40:16] Григорьев: :D [14.10.2009 19:40:38] Григорьев: tu veel ta pavisam nepaarsteiga biji [14.10.2009 19:40:41] Григорьев: itkaa zinaaji [14.10.2009 19:40:47] Григорьев: chista taa izskatiijas [14.10.2009 19:40:49] Григорьев: :D [14.10.2009 19:41:19] Anete: es tiešām to nezināju [14.10.2009 19:41:23] Anete: tikai 3sek.pirms [14.10.2009 19:41:24] Anete: (: [14.10.2009 19:41:59] Григорьев: bet tu taa staavi, smaidi, rocinjas vicini [14.10.2009 19:42:04] Григорьев: bez citam emocijaam [14.10.2009 19:42:12 | Rediģēts 19:42:17] Григорьев: tipa "nu nu es tevi te stavu gaidu" [14.10.2009 19:42:57] Anete: nesaprotu, ko tu tā brīnies? :) [14.10.2009 19:43:11] Anete: ja es smaidu, tad esmu atvērta [14.10.2009 19:43:28] Anete: var sagaidīt visu ko, kas mani tādā situācijā pat nepāsteigs [14.10.2009 19:43:28] Anete: (: [14.10.2009 19:43:43] Григорьев: aha bankaa tantes arii visas ir atvertaas [14.10.2009 19:43:57] Anete: es esmu citādāk atvērta [14.10.2009 19:44:03] Anete: man tā gribējās [14.10.2009 19:44:07] Григорьев: kaa lai saprot :] [14.10.2009 19:44:29] Anete: ir jājūt [14.10.2009 19:44:47] Anete: bet tu uz tādām lietām laikam nepaļaujies [14.10.2009 19:44:49] Anete: (:

	2010.07.09  17.59 net http://www.youtube.com/watch?v=mAqJez9AjZw

	2010.07.08  17.37 Kāpēc? Kāpēc ir tik žēl izdzēst vecas īsziņas? Tāpēc, ka tās atsvaidzina jaukas atmiņas. Kāpēc jāatsvaidzina jaukas atmiņas? Lai nelaimīgos brīžos pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Kāpēc jāpārliecinās, ka viss ir kārtībā? Lai justos vajadzīga. Kāpēc jājūtas vajadzīgai? Lai būtu jēga būt. Kāpēc jābūt jēgai būt? Un kāpēc ne?

	2010.07.04  22.02 Pērkons - Atmoda. Ar spoguļkarpu ķeselē Viens reibis vīrs guļ renstelē, Un atdzīvojas spogulis No slapjuma, kur nogūlies. Un, atspulgojot debesis, Peld karpa prom no zemes šīs. Vīrs jautā, ģīmi pacēlis, Kas noticis? Kas noticis? Pārgāju vasarā uz rakstu darbiem kladē. Un teātri. Un vienu. Un vēl vienu. Un pankiem.

	2010.06.14  11.47 thats so fucking true! Tu esi nelaimīgs, jo izvēlējies nepareizu attieksmi pret dzīvi. Tu vari būt laimīgs, izvēloties pareizu attieksmi. Kāda ir pareiza attieksme? Kāds ir kritērijs? Kritērijs ir šāds: tā attieksme, kas tevi dara laimīgu, ir pareiza attieksme. Attieksme, kas tevi dara nelaimīgu, ir nepareiza attieksme. Kritērijs ir subjektīvs; tava laime ir vienīgais kritērijs. /Ošo/

	2010.06.13  02.52 Velns ar' ārā! Pamostos un kājas NIEZ!

	2010.06.12  19.33 Cik labi, ka ir raksturs! Citādi kasītos alerģijas ārēs.

	2010.06.03  07.43 Es šodien raudu. Tās ir prieka asaras. Vakar biju uz Studentu teātra atlasi un viņi pārrunu beigās teica, ka rīt (tas ir, šodien) man jāpārbauda e - pasts un jāinformē, vai turpmākajā gaitā gribu/varu atļauties nākt uz nodarbībām pie profesionāliem pedagogiem uz vokālajām, kustību un aktiermeistarības nodarbībā. Tas nozīmē, pirmkārt, viņi jau rēķinās ar manu klātbūtni (patiesībā nezinu, varbūt tā viņi runāja ar visiem, bet zinu, ka man liels plusiņš ir tas, ka pirms gada piedalījos Dailes teātra un Dānijas kultūras institūta veidotajā projektā "K:ONTAKTS" un piedalījos izrādēs uz DT mazās skatuves), otrkārt, tas nozīmē, ka vienīgais, viens vienīgais, visvienīgākais šķērslis ir nauda - es nezinu, vai mamma, kas uztur mani un māsu, un, protams, sevi, varēs tā vienkārši atlicināt vēl ls 40 mēnesī par manām sapņu nodarbībām... Treškārt, tur ir viss nepieciešamais, izņemot kultūru vēstures, literatūru vēstures, lai iestātos Kultūras akadēmijas aktieru kursā. Kad mammai stāstīju par šo visu, cik ļoti tas ir man vajadzīgs un cik ļoti tas ir mans sapnis, ļoti šaubījos par to pašu - naudu. Viņa pateica, ka vakarā parunāsim. Nesagaidīju viņu atnākam, tas ir, biju jau aizmigusi. Bet šorīt viņa nosēdās man pretī un teica, ka ir padomājusi un "jā", ja vien es parunāju arī ar vecīšiem par kādu finansiālu palīdzību. JĀ!!! Man jāpārstāj rakstīt, citādi es atkal raudāšu, bet mamma vēl nav pa durvīm izgājusi, un māsa tikko pamodās. Kad pabūšu vienatnē, ja vajadzēs, atkal ļaušos asarām. Nesen man no 12.klases cilvēki teica, ka prieka asaras ir tāpēc, ka negribam, lai pazūd esošais brīdis. Var jau būt, bet es tomēr domāju, ka man gribas to procesa brīdi un to izrāžu brīdi un to filmēšanās brīdi un to brīdi, kad visai ģimenei varēšu iedot ielūgumus uz savām izrādēm. Es šodien tik ļoti mīlu un mīlēšu... Anete.

	2010.06.02  19.44 nozagu no oranžā portāla. viss, ko tu domā viss, ko tu sapņo viss man ir zināms es arī protu lidot... visi attālumi kuri dzemdina domas kuri dzemdina sapņus un ilgām izaudzē spārnus reiz kļūst par atmiņām nemaz ne sāpīgām slēpjot bailes aiz smiekliem un grimasēm mēs būsim tādi paši skaisti kaut kur kaut kur smieklīgi un kļūsim par putniem uz jumtiem sēdēsim viens otru skaujot ar spalvainu spārnu un ticot, ka pasaule lidošanai radīta viss mainās izšķīst visuma putekļos pazūd mūžības šaurajās šķērsielās kāds šajā skrējienā pakritīs mēs mācēsim palīdzēt piecelties jo mēs būsim tādi paši skaisti kaut kur kaut kur smieklīgi un būsim putni uz jumtiem sēdēsim viens otru skaujot ar spalvainu spārnu un ticot ka pasaule lidošanai radīta /Rita Prane/

	2010.06.01  21.19 Anete, Anete, Anete... (:

	2010.05.28  20.50 Vispār.. Ar kādām tiesībām mēs dusmojamies uz savējo!? Tas nepavisam nepalīdz un rada tikai citas dusmas! Vai saprati?

	2010.05.26  21.43 . Apsolu sev, ka turpmāk izrunāšu vārdus ļoti skaidri, izrunājot visus vārdu burtus, jo kas zina - varbūt tā es ieprakstizēšos runāt mazāk un saturīgāk. (: Alanis Morissette - You Learn Metric - Gimme simpathy S.O.A.D. - Vicinity of obscenity

	2010.05.25  17.43 http://www.youtube.com/watch?v=uZSHt3SF8V8

	2010.05.24  19.21 Jūtu. Drīz jāuzraksta vēstule sev, citādi kļūšu par tādu, kādu nemaz nevēlos būt. Jāsapurinās. A.

	2010.05.23  22.40 Ir tik daudz kas.. Par ko gribētu parunāt, uzrakstīt, bet domāju tikai par to, cik ļoti ievērojami mazāk sajūtu taureņus vēderā, tas ir, retāk saņemu iemīlēšanās sajūtu. Sākusi domāt esmu. A.

	2010.05.23  22.27 ir tik ļoti.. brīnišķīgi dzert briesmīgi rūgtu un stipru zāļu tēju, nejūtot tās garšu. A.

	2010.05.23  22.24 ? Kāpēc tik bieži ir tā, ka cilvēks, kad viņš fotogrāfē, ietver labāk zemu horizontu nekā augstu, kaut gan tajos mākoņos, kā redzams, nekā tāda nav - daudz vairāk ir mākoņu atspīdumā uz zemes. A.

	2010.05.12  19.53 Šonakt. Sapņoju, ka mana māsa ir stāvoklī. Tik laimīga viņa bija, bet vienā brīdī viņas vēders bija "uzvilkts" arī man, nezinu, ko tas varētu nozīmēt. Tad mēs sēdējām Jaundubultos virtuvē, un iekšā sāka nākt cilvēki. Viņu bija vairāk kā tikai divi, bet es ieraudzīju un priecājos tieši par Aneti un Lauri. Aneti apskāvu un palaidu, viņa nozuda, bet ar Lauri es ikdienišķi runāju virtuvē. Viņš, kā allaž, bija vēss, atturīgs, bet es - priecīga, saules apreibināta. Šodien skatījos grūtnieču bildes internetā. Kad pienāks mans laiks, tas būs tik skaisti! Vēl kādus desmit gadus pagaidīšu. Varbūt mazāk, bet tā taču dzīve - kā es varu zināt. Anete.

	2010.05.10  18.07 es izdomāju. Kad man beidzot paliks astoņpadsmit, es kādudien vienkārši spontāni aiziešu nodot asinis. Tiesa, nu jau tas vairs nebūs tik spontāni, kā tad, ja to izdarītu uzreiz, kad iedomājos par to. Nodot asinis varētu būt jauki. Anete.

	2010.05.10  10.10 Pagājušonakt man bija tāds sapnis - es pārnācu no skolas mājās un es ienācu citā dzīvoklī. Dzīvoklī ar trim istabām, virtuvi, atsevišķu tualeti un vannasistabu, mazliet noplukušu un tas nozīmē - pilnveidojamu pēc manām vēlmēm. Atgādināja dzīvokļus, kādi ir Miera ielas apkaimes mājās. Man patīk Miera ielas dzīvokļi. Gribētu kādreiz tādā padzīvot. Jā, un tā nu es tur biju, stāvēju virtuvē bez liela parsteiguma. Vēl bija seši diezgan izkusuši saldējumi, kurus liku saldētavā un, kad uzgāju uz balkona un paskatījos uz māju, kura reālaja pasaulē izskatās mazliet kā pils, tā bija mazs būcenis bez logiem un durvīm un iekšā rosījas ģimene, ģimenē bija nelīdzīgie dvīņubrāļi no manas skolas. Ak, jā - pirms es devos mājās, es ar Elīnu (no klases) skrējām pāri sarkanajai gaismai pie Origo un viņa man visu ko stāstīja, kadas nelietas viņa darījusi un es biju šokā par to, jo Elīna reālajā dzive man liekas klusa, nosvērta, gudra un noteikti ne tāda, kas skraidītu pāri sarkanajai gaismai pie Origo un stāstītu man visādus savus nedarbus. Pamodos un kakls ir aizsmakušāks, kā jebkad un man sāp galva. Nevaru vairs aizmigt. Gribēju vēl kaut ko, bet aizmirsu.

	2010.05.07  23.07 klausos mūziku. Nevaru apkopot domas vienā ierakstā. Nav domu?

	2010.04.07  18.06 ES! Jo vairāk domāju, jo vairāk ieslīgstu atpakaļ. Jo vairāk prom, jo vairāk samierinos. NĒ! Tā nedrīkst! Ir jāiet uz labāko, jāaug un jābūt laimīgai, nevis upurēties, jo varbūt būs citādi.. Bet nav citādi, ja neskaita, ka sliktāk, bet arī labāk, tomēr vairāk tieši sliktāk. Es gribu pati augt!

	2010.04.06  07.41 Šorīt. Pārskatu bildes no pārgājiena un varbūt vēl šo to, lai atgādinātu sev, ka ir arī cita dzīve. Jo, nez kāpēc, tiklīdz nokļūstu citā dzīvē, liekas, tā ir tā īstākā. Arī tad, ja neapmierina.

	2010.03.31  16.54 - Es nupat iedomājos, ka, ja es nokrāsotu savu māju (ja man tāda būtu) ļoti krāsainu vai, teiksim, divkrāsainu, bet divas krāsas radītu kādu dīvainu attēlu, es pieaugot nemainītu to, jo tā būtu necieņa pret manu šodienas, jeb tad manu pagātnes ES. No otras puses - kāpēc man izrādīt cieņu kādam, kura vairs nav? Bet es tomēr izrādītu.