Below are 25 recent journal entries, after skipping 25

	2010.03.29  17.38 Kā es mīlu! Viss nokārtojas pats no sevis! Varbūt arī ar mani tomēr viss ir gandrīz kārtībā? ((:

	2010.03.29  06.51 m? - Kāpēc Saule vēl neparādās!? - Ā, nu ja, tagad tā lec 7:02, nevis, kā agrāk, pēc sešiem..

	2010.03.28  20.44 Man liekas, kad dzīvošu viena, ja tas reiz notiks, man vairs nebūs draugu. Likšos gulēt un modīšos, kad to vēlos un pagaidām, es domāju, tas būtu tā, ka no kādiem astoņiem deviņiem nebūtu vairs sasniedzama ar interneta, telefona starpniecību. Taču būtu sasniedzama jau no pieciem sešiem. Kurš normālais tādā laikā mostas? Tik daudz un auglīgāk varētu paveikt. Patiesībā man liekas, ka viena es dzīvošu gluži vienkārši tāpēc, ka nezinu patiesībā, vai ir kāds, kas mostos ar mani tādā laikā. Kaut vai stundu vēlāk, bet, ja viņu netraucētu, ka eju aukstā dušā un nodarbojos ar jogu krakšķošiem kauliem. Vai pieaugušu cilvēku var iemācīt mosties citā laikā, kā tas pieradis? Es domāju, nē. Tikai tad, ja ir patiesa (ie)mīlestība, otram spēja pārliecināt un vienam saprast. Kad tas iemīlēšanas process beidzas, tad viss. Sāk kaitināt.

	2010.03.28  19.32 Nebūtu slikti peldēties un uz laukiem.

	2010.03.26  18.40 Siera kūka. Iemetu cepeškrāsni kūku cepties. Es nezinu, vai tie tiešām ir 170 grādi, tāpēc neesmu pārliecināta, vai tiešām veselu stundu tai tur jānīkst. Varētu aiziet apskatīties, bet kūkai tas nemaz nenāk par labu - šādi virināt durtiņas un laist auksto gaisu krāsnī. Tomēr liekas, ka viss ir kārtībā. Proporcijas kā nākas, arī temperatūra. Ja ik pēc desmit minūtēm iešu aplūkot kūku, būs jāiet sešas reizes, ja ik pēc divdesmit - trīs. Iešu pēc četrām minūtēm.

	2010.03.19  20.34 Asin's staigā locekļos! Man liekas, es izdarīju pareizo izvēli, kad pēc vairāku dienu muzikāla pārtraukuma sāku tieši ar Iļģiem.

	2010.03.15  22.18 Sapratu. Clvēkiem, ko redzu sapņos, ir niecīga nozīme. Daudz niecīgāka, kā tam, ko tie pasaka, kādas atziņas sniedz.

	2010.03.12  18.59 Kad es reiz sākšu teikt visu, ko domāju? Arī svešajiem. Pēdējā laikā (pusgadu vai gadu, hm) nav spēka runāt, jo nespēju noformulēt. Nepasaku līdz galam. Vairāk piekrītu, kā piekrīt man. Kaut kāds aptures laiks atkal iestājies. Jūtos visai labi nu jau divas nedēļas. Tas ir laiks, cik ilgi esmu atsākusi rūdīšanos un tas nozīmē - nepieļauju rītos gulšņāt gultiņā. Arī tad, ja neizguļos, tomēr ir labi - nākamajā vakarā eju gulēt agrāk. Man patīk cīruļa dzīvesveids. Pūces ritmā neatrodu piepildījumu, ja tas top par regulāru parādību. Tad vajag arī kafiju un kafijai vajag pūci. Tas ir kā apburtais loks jebšu tā ir simbioze. Tagad, kad man uz laiku ir fotoaparāts ar 36 kadru filmiņu, negribas tā šķiest kadrus, kā ar 12 vai 16 kadriem. Loģika? Iespējams manai Diana F+ vienkārši jāiegādājas 35mm filmiņas adapteris. Matemātika, kā saka, vienkārši čau! Var jau būt, ka kaut kāda gudrība tur ir, dodot mājās grūtākus uzdevumus, kā klasē, nezinu. Esmu nogurusi no ziemas. Ar klasi bijām LU bioloģijas fakultātē, kurā skatījāmies filmu par to, kāds ir hidrobiologa darbs. Es arī gribu ar laivām doties pa upi! Kas to būtu domājis, ka teikšu, ko nupat teicu - pēc aizpagājušajiem Līgo teicu "nekad". Vēl tikai jāsaņemas labi pabeigt mācību gadu (vairs nav daudz), lai varētu tīru sirdsapziņu uz velosipēdiem tāltālu doties, bet derēs arī kājas un mežs naktī vai dienā - venalga. Man liekas, mēs tiecamies uz vasaru. Gads sākas ar vasaru. Sākoties vasaras (tātad arī pavasara) pazīmēm, atplaukstam un sākam īstenot, ko esam nolēmuši īstenot. Mēs esam radīti vasarai. Vasara ir tāds vitamīns, ko būtu svarīgi prast savārīt ievārījumā, es domāju. Gadalaiks ir diagnoze. Es gan līdz galam nezinu, bet, cenšoties sev oponēt, varbūt diagnoze ir "man visu gadu ir silti" un tā tad arī ir tā vasara? Anete? Jā, es neesmu piedzīvojusi, ka dzīvoklī visu gadu būtu tikai silti. Ja nav silti, tad nevaru sadūšoties ieiet dušā, tad ir diskomforts, tad iestājas diagnoze ziema. Kad ir diagnoze ziema, no rītiem var gulēt ilgāk, jo ir taču auksti. Ja var gulēt ilgāk, ir miegs pēc sešiem. Ja ir miegs pēc sešiem, tad ir emocionāla nestabilitāte. Emocionāla nestabilitāte ir ziema.

	2010.03.11  20.05 Jumts. Es gribētu, lai man pieder savs jumts, kuru no citiem jumtiem neredz. Man šodien ļoti pietrūka, ka man vairs nav mp3, kas darbojas, un lielās austiņas, kas vienā gabalā. Ai, neko.

	2010.03.11  07.01 Elpo. Šķiet, es katru rītu varētu iemūžināt skatu pa dzīvokļa logiem - sarkanu sauli, mākoņus vai to neesamību, putnus. Hm, bet vēl tikko saule nebija tik augstu. Mes esam strauji. Aizpagājušās nakts sapnī redzēju, ka fizikā dabūju deviņi. Tas viennozīmīgi bija sapnis. Vakar pirms miega rēķināju, cik piecinieku, cik sešinieku, cik septītnieku jānopelna, lai sanāktu fizikā sekmīgs vērtējums. Pietiktu ar vienu astotnieku, ar diviem septītniekiem, ar trim sešiniekiem, ar četriem pieciniekiem. Četrinieki mani neglābs..

	2010.03.09  19.51 Žuļiks. - Ralfiņ, iesim pavadīt Aneti līdz durvīm. Un pasaki viņai paldies, ka pieskatīja tevi, mazo žuļiku! Soļu dipoņa. - Paldies, ka pieskatīji mazo žuļiku! Buča.

	2010.02.24  20.19 . Neglītām meitenēm nevajadzētu lamāties.

	2010.02.18  21.29 PJ vakars. Lai kļūtu par lēdiju, ir ievadā jātrako - dāmas kustībās manāmi gan panki, gan hipiji. Visdroša pašpārliecinātība.

	2010.02.16  22.44 Grāmatā par Mazā Prinča atgriešanos Žans Pjērs Davids rakstījis: - Svarīgākais, - viņš runāja pats ar sevi, - nav tas, ko dara, bet laiks, ko tam veltī. Pavadot laiku pie saulrieta vai pie kartes, cilvēks mazliet pierāda, ka viņš to novērtē, ka viņš ir pateicīgs par šo vērtīgo dzīves mirkli.

	2010.02.15  22.15 15.02.1010. Šodien sapratu, ka svarīgi ir praktizēt "runāju, kā rakstu" un nevis "rakstu, kā runāju". Kopumā veiksmīga diena, izņemot manu nelīdzsvarotības problēmu tieši skolas telpās. Varbūt esmu nolāpīts indigo bērns, bet es nespēju visu skolas dienu pavadīt vienā noskaņojumā. Jocīgākais ir tas, ka emocijas ir visdažādākajā izpausmē, to nozīmē. Izeju no skolas - tur viss ir daudz maz līdzsvarā. Tur pat cilvēkiem nāk smiekli, kad pasaku, ka "Betija no manis baidās". Psihologu? Es pati sev esmu psihologs. Es saprotu sevi, bet nesaprotu un arī apbrīnoju citus, kas atnāk uz skolu vienu dienu priecīgi, otru dienu mazāk priecīgi, trešo dienu atkal priecīgi, ceturtdien bēdīgi, piektdien - piektdienīgi un līksmi. Veselu skolas dienu vienā noskaņā. Varbūt garlaicīgi, jo, teiksim, man visilgāk izdodas palikt vienaldzīgā pozīcijā un nevis priecīgā vai pavisam traģiskā. Nezinu pat, kas būs mana nākotnes profesija, ja reiz notiek, kā notiek.. Vienu dienu mīlīgi mājās, otru kāpjot kalnos, trešo birojā, ceturto darbnicā, piekto uz ielas, sesto Kijevā, septīto ellē! Ā, nu ja, aktrise! Mūzika: PJ Harvey - Good Fortune. Domas nepaliek, ja nepieraksta.

	2010.02.15  06.56 kad diena sākas 5:50 ir vieglāk: 1) pamosties; 2) laikā sataisīties; 3) justies labi;

	2010.02.12  08.09 Pēc vakardienas.. Viens šķīvis tomēr saplēsts.

	2010.02.11  07.08 all that glitter is not gold. Vakar pamatīgi sakasījos ar māti. Par neizkārtu veļu. Lai arī kas tagad darītos viņas galvā - lielāka taisnība ir man. Nedēļu manis nebija mājās, pārrados es vakar: pa dienu, lai noliktu mantas, vakarā, lai izgulētos. Virtuvē iegāju labi, ja divas reizes, tāpēc nemanīju bļodu ar izmazgāto veļu. Pat, ja manīju, tad domāju, ka tā ir sausa, jo, kurš idiots izmazgātu un slapju apģērbu saloka!? Tāpēc mamma pārnāk mājās un lūpa dreb, sak, kā Tu varēji..? Un es eksplodēju. Vienkārši negribas runāt, visiem maniem argumentiem ir viens vienīgs pretarguments "es pelnu naudu un Tavs pienākums ir kārtot māju". Plnīgi riebj, cik mierīgi viņa šoreiz runāja. Droši vien tāpēc, ka es skaļi (lasi - skaļi) mazgāju traukus un darbojos ar izmazgātātām un neizmazgātām drēbēm. Viss, nogāja - vairs neko negribas darīt. Šodien atnākšu mājās un epilēšu kājas - piedrāzt kārtību, ja nenovērtē! P.S. Pamodos no briesmīga sapņa un jūtos diezgan greizsirdīga. Stulbi - sapnis taču.

	2010.02.09  22.59 "Tavs smaidiņš tik ir ko vērts, Augustiņ!" tā šovakar Aina Matīsa. Ak, šī pārmēru lielā sentimentalitāte! Šodien atkal (trešo reizi) biju uz izrādi Dailes teātrī "Manas sirds stāsti" un sanāk, katru reizi raudāju par citu stāstu. Raudāju, bļāviens! Liekas, pēdējā laikā manas domas un par dzejas rindas ir domātas domāšanai, jo ATKAL PAZUDA SAKĀMAIS! Viss, slēdzu ārā datoru un IEKAMS NEBŪS DOMU, KO PIERAKSTĪT, NERAKSTĪŠU!

	2010.02.04  20.37 Izlasīju šodien, ka.. it's not simple to be cool, but it's cool to be simple.

	2010.02.01  12.22 Tikai nesaki mammai. Kuš. Nu jau trīs dienas tikpat kā neēdu, nevaru aizmigt, man reibst galva un ir pazemināta temperatūra. Karsti. Aizgulējos. Pamostoties nodomāju:"Ja nepaspēju uz literatūru, tad neeju arī uz pārējām stundām!" Un es paliku mājās. Man ir slikti, es uztraucos. It kā sākās mēnešreizes, bet kaut kā pārāk maz un pārāk agri. Stress? Idiotisms - es domāju, ka tā var notikt tikai, kad jāraksta bakalauru un maģistru darbi. Viegli pateikt:"Anet, neuztraucies, viss taču būs labi!" Pagaidām man vienalga, kā būs, es redzu, kā ir! Anete.

	2010.01.31  19.26 pink floyd - comfortably numb Man tā vien liekas, ka ir jāuzmanās no ikviena vīriešu kārtas pārstāvja, kas kaut vai ilgāku skatienu man velta. Paranoja - liekas, ka tiklīdz nonākšu ar viņiem (jebkuru no tiem) vienatnē, tā man uzmāksies. Saņemta jauna vēstule. Labi, atbildu. Hū, viņš nepalika, lai izlasītu un atbildētu uzreiz, kā dēļ arī man būtu liegts iziet un darīt, ko vēlos. Varbūt uztetovēt puiša vārdu labi redzamā vietā? :D

	2010.01.30  00.12 būs šī būs labulaba nedēļas nogale. mājasdarbi izpildīti, sarakstos ar labāko draugu (vienu no), runājam par mazām lietām un muļķīgi jokojam, ek. citādi jau pārāk prātīga palieku. Rīt izrādes Dailē. Satikšu tik daudzus, ka jau tagad prieka asaras raisās. (: Svētdien tikai jāizlasa par sūkļiem, lai pirmdienas kontroldarbam bioloģijā un visām citām stundām būtu pilnīgi gatava. "es šodien iešu dirst un citus sūtīšu līdz!" jūdas graši

	2010.01.29  18.54 Riebjas man šodien būt. Šovakar, sēžot pie datora, apņemos: 1) izšķirstīt krievu valodas grāmatu; 2) izpildīt mājasdarbus uz pirmdienu; 3) izlasīt bukletu "konvencija par bērna tiesībām" un izdomāt, kā vienu no tā punktiem interpretēt plakātā; 4) pāršķirstīt pēdējo "Veto", un sākt gaidīt jauno (nē, to es daru jau tagad); 5) atrast to fotogrāfiju;

	2010.01.26  18.48 Man atkal piedāvā auklītes darbu. Tas notika tāpēc, ka es to iedomājos, vai es to iedomājos tāpēc, ka tas notika..? Un šodien sporta skolotājs man lika ieiet pie sevis kabinetā, kurā nekad nebiju bijusi, pārmeta, ka neesot bijusi iepriekšējā stundā (es biju - skolotājs sajauca) un teica, ka uzzinājis, ka es zīmējot, un izteicās, ka es varētu kādam viņa sporta pasākumam uzzīmēt afišu. Es, protams, piekritu. Kā izādās, viņš man par to vēl liks vērtējumus sportā. Man lieliski patika saņemt devītnieku matemātikā par ekskursijas aprakstu, nerunājot par vērtējuma saņemšanu sportā par zīmēšanu! Ja tāda ir vidusskola, tad es lapbrātīgi nāku uz stundām. Jāizdomā vēl kaut kas ar ķīmijas un fizikas skolotājām... Krievu valodā pēc dzejoļa nolasīšanas (kaut kā baigi sakautrējos un teicu, ka nevaru norunāt to no galvas) skolotāja apbēra ar jautājumiem krievu valodā par autoru un dzejoli, uz kuriem nevarēju atbildēt, bet man ir jauki klasesbiedri (daži), kas palīdzēja ar tulkošanu, haha. Anete.