all that glitter is not gold.
Vakar pamatīgi sakasījos ar māti. Par neizkārtu veļu. Lai arī kas tagad darītos viņas galvā - lielāka taisnība ir man. Nedēļu manis nebija mājās, pārrados es vakar: pa dienu, lai noliktu mantas, vakarā, lai izgulētos. Virtuvē iegāju labi, ja divas reizes, tāpēc nemanīju bļodu ar izmazgāto veļu. Pat, ja manīju, tad domāju, ka tā ir sausa, jo, kurš idiots izmazgātu un slapju apģērbu saloka!? Tāpēc mamma pārnāk mājās un lūpa dreb, sak, kā Tu varēji..? Un es eksplodēju. Vienkārši negribas runāt, visiem maniem argumentiem ir viens vienīgs pretarguments "es pelnu naudu un Tavs pienākums ir kārtot māju". Plnīgi riebj, cik mierīgi viņa šoreiz runāja. Droši vien tāpēc, ka es skaļi (lasi - skaļi) mazgāju traukus un darbojos ar izmazgātātām un neizmazgātām drēbēm.
Viss, nogāja - vairs neko negribas darīt.
Šodien atnākšu mājās un epilēšu kājas - piedrāzt kārtību, ja nenovērtē!

P.S. Pamodos no briesmīga sapņa un jūtos diezgan greizsirdīga. Stulbi - sapnis taču.