methodrone:
Arvien ciinja starp kaut kaadu remdenu noziimi un aukstu tukshumu. Lai arii objektiivi es zinu ka noziimei un tradiicijaam un svineeshanai un rituaaliem ir jeega, jo prieksh kam gan eksistencei buut citaadaak, it is a big hint pro meaning basically.

Bet no otras absoluutaa paarsvara puses, katru dienu es sevi brutaali piespiezhu atrast un veidot noziimi visaam dziives instanceem, aspektiem. Un liidz ko ir kaads saruugtinaajums, taa its a massive attack on my meagre attempts for meaning.

Nothingness.. "is everywhere. It is all around us. Even now, in this very room. You can see it when you look out your window or when you turn on your television. You can feel it when you go to work... when you go to church... when you pay your taxes."

Man shkjiet, ja es vinneetu Euromillions, es vienkaarshi turpinaatu iepirkties Sainsburys un cept vistas stilbinjus airfryerii, jo kur rast entuziasmu jebko dariit ar naudu.

Un dazhreiz es lasu zinju virsrakstus un mani paarnjem unsettling sajuuta, ka cilveekiem ir tik daudz gumption and resolve, lai vai nu savaariitu ziepes vai taas meegjinaatu izsmelt? Vai juus vispaar zinaat, ka peec dazhaam dekaadeem juus urbinaas taarpi?

Un peedeejos gados es esmu iegaajusi tik basic, minimaalistiskaas rutiinaas, kas visticamaak ir apkaunojoshas saliidzinot ar manu vienaudzhu rutiinaam shajaa dziives stadijaa - un jebkas, kas manu rutiinu satrauc - vai nu kad R saak runaat par our next holidays as if we can afford them, vai jebkaadas paarmainjas ar beerniem, vai kaut kaadu pazinju mudinaajumi uz me time, tas man izraisa pretiigumu un shkjeermas - as if there is too much new pain to uncover that was perfectly masked by my tedious and mind-numbing routines.

Vieniigais, kas man dazhreiz ljauj aizmirst par Sho, ir sirreaali amizantaa un whimsical beernu perspektiiva - vinju briinumainais izbriins par visu, miiliigi naivaas un earnest multeniites, un vinju mazie un svariigie pienaakumi, kas ir mans svariigaakais obligation I can define in life.

ulvs:
Vakar Aleponijā notika mans organizētais neordinārais impro elektroģitāras vakars. Uzstājās Jurijs Santalovs, Aleksandrs Aleksandrovs un es - rūdīti Rīgas pagrīdes slepkavas ar pusmūža pieredzi. Centīšos ietērpt vārdos šo pieredzi, apzinoties, ka vārdi drīzāk atņems tai pilnību, nekā saprotami izklās to lasītājam no malas.

Skaņojoties mēs visi trīs sākām runāt par to, cik lielu trauksmi izjutām visu nedēļu un ka nemaz nevēlējāmies šeit būt. Man liekas, ka šī brālīgā nastas apzināšanās katram no mums palīdzēja nedaudz atvērties.

Pirmo reizi tik tiešā formā piedzīvoju, kā cilvēks uz skatuves kļūst par GODHEAD INCARNATE. Absolūta koherence, tehnikas un iztēles maksimums. Aleksandrovs transcendēja savu cilvēka formu un sāka translēt mūzikas vēsturi, taču ačgārni - no dekonstrukcijas uz konstruktīvo mūziku, līdz pat gaumīgiem popūrija elementiem. Viņš nospēlēja potentāko solo impro koncertu el. ģitāras vēsturē. Es nespēju izteikt vārdos šo izjūtu, šo smalkjūtību, šo dziļumu, šo efektu ekselenci, šo aktiermākslas niansi. Šo pilnību. Vairākas reizes attapos, ka esmu saķēris galvu, lai tā neaizripo.

Jutos tik humbled by the presence of divine light. Nenormālākā iedvesma.

cu, posting in dubultnieki:

dienasgramata:
Pirms 20 gadiem šajā dienā:

10:08
visu nakti slēpu līķi

10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu

10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta

10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?

23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.

ulvs:
Interesanta teorija par autismu. Pamatdoma: mūsdienu vide rada “evolucionāru neatbilstību”, tāpēc šīs spējas tiek uztvertas kā vājības, jo dzīvojam slimā vidē (anonimitāte, galēja komūnas neesamība nav paredzēta cilvēka smadzenēm).

neetiski, posting in paardod:
Diemžēl, līdzgājējs netiek un līdz ar to sapratu, ka es arī nē.

Pārdodu divas biļetes uz Grega Arakki "Mysterious skin" Salamandra Cinema 7.11., plkst. 19:00. Pirkstas par 12.5€ gab. Kopā par abām biļetēm 20€, bet var arī kaulēties
Kino izveidots bijušā kluba Salamandra vietā, Juglā.

virgin_whores:

Gribeju iepukstet, ka ik pa bridim mostos aukstos bailu sviedros par to, ka nevaresu atrast jaunu darbu un muzigi vergosu saja sweatshopaa. Jaa, latvija ir sweatshopi, un tie ir pagrabos, tikai nav tvaika taures un denija devito kas liek nacistu muzona playlistu darba laikaa. Domaju, huli man tik ilgi neatbild no vietas, kur pieteicos menesa beigas, un tad sie tiesi pazvanija paris minutes velak un pasauca uz interviju.
Nesen lasiju savus vecos tekstus, tas bija gan interesanti, gan loti mokosi, kura katra zina baudama pieredze tik un taa, un tagad sezu un domaju kaut atkal butu 2013 gads un man nebutu jadoma par naudu vai tamlidzigam huinam. Dzivite, dzivite, supojos tevi

Meginu arhivos atrast ierakstu par to, ka mans klasesbiedrs mani nosauca par cinisku un ka tadel nomirsu viena, tas bija pirms hz cik jau gadiem, bet es parak labi atceros pat vina sejas izteiksmi to sakot, zel, ka neatceros ko tiesi es vinam saciju, kas izsauca sadu reakciju no (lielos vilcienos atceroties) tik pieklajiga dzeka.

ulvs:
Katram vīrietim sevī jānogalina viņa paša sentimentalitātes verdzības jūgs.

methodrone:
Pirms 10 minuuteem aizbrauca R mamma. Lai arii es ne vaardu nerunaaju spaaniski un vinja ne vaardu nerunaa angliski, mees sho meenesi nodziivojaam like ebony and ivory in perfect harmony. Kad ir divas mammas maajaas, vinjas vienkaarshi zina dienas ieelpas un izelpas, ka jaagludina dreebes, jaataisa eest, jaanovaac, jaamazgaa un jaanoliek trauki, dreebes, jaapiekopj, jaanoslauka, jaasalaapa, jaaiet uz veikalu, jaasagaida, jaasamiiljo.

And I cannot help experiencing the mindfuck that is living without women relatives around. Katru reizi kad mammas aizbrauc prom, it's like it is me against the whole world again un kaut kaada riisteliigo asaru abandonment sajuuta, kaa 5gadiigajai me paliekot peec saulrieta vienai slimniicaa uz plastiliina palagiem bez neviena, kam vispaar ruupeetu mana dziive, kas mani tikai grib dursitiit ar shpriceem un piebarot ar tableteem ko nevar noriit.

Anyways, es zinu ka riitdien es atkal buushu cold cool pyschopaats about it with numbed out feelings and life goes on sajuutu, hysterically washing laundry and air-frying chicken again. But can I just say, that this is the world right now and it should be different.

methodrone:
So ir padsmitais Oktobris un aaraa ir patiikams vasaras vakars. Putninji dzied.