ikdienas dzīves ainiņas
no šī vakara astoņiem atkal dodos interneta gavēnī.
tā īsti pastāstīt nav ko, ja neskaita vakardienas vasarassvētkus. jau aizvakar pa dienu ome kauko teica ka jānes bērza zari mājās un vakar no rīte ome margināli ieminējās, ka jāēd kūka un jādzer šņabi un ka strādāt nav brīv, jo varassvētki esot. tas strādāšanas liegums tā iesēdās, ka pa tiešām pazaudēju jelkādu darbasparu. un ome uz lievņa lasīja grāmatu un es knibināju kurmju biedētajzvanus, tas viss rezultējās tādā svētdienas sajūtā, ka nekas neatlika kā cept kūku un sūtīt rūķīti pēc šņābja uz ciema veikalu.



torte -> pankūkas + pieneņu sīrups + brūkleņu/ābolu zapte + vārītais olu krems ar mandarīna miziņu un kanēļa mizas gabalu + zemeņu zapte + putukrējums

kas tieši tiek svinēts vasarasvētkos vēl līdz šimbrīdim nezinu un ome nezin, bet tas jau arī nemaz nav svarīgi. galvenais ir brīvdiena.


O! un tiko kaimiņiene piezvanīja un pieteica, ka govs ir atnākusi slaucama. tas nozīmē ceptu jauno pienu vakariņās.

23979. Jaunpienu ēdod, otrs jā-
smulē ar nenoslaucītu kaŗoti, lai
nākamā gadā atnāktu raibas go-
vis.
/A. Zeltkalns, Lubāna./