muzikāls pavadījums
šodien bij pēdīgā dieniņa pie kaimiņu saimnieka pelnot kapitālu eksistencei. ļoti nepatika tā situācija, kad visu produktīvo dienas daļu jāatdod par kapeikām svešam un vakarā pārnakot mājās patīkami darbi ar piespiešanos jādara. protams, pozitīvo var atrast pat sakaltušā suņa sūdā, bet ne par to stāsts. tagad nedēļa pa mājām un tad dodos trimdā uz bagāto vāczemi pelnīt baltmaizei un motoblokam. dauz labprātāk visas 25 h dinnaktī darbotos savā labā, bet barters bramberģē tā īsti nedarbojas un tā. vvsakot vecais labais latvieša veiksmes stāsts - jāpelna kapitāls citiem, saņemot smieklīgu atlīdzību, teorētiski, lai varētu pilnvērtīgi eksistēt zem šis zilās debess un darīt to kas guļ pie sirds.
bet tad, kad itkā pienāk tas brīdis, nav ne spēka, ne sirds, ne prieka un ir auksts un tumšs un latvietis skumst.

tas tā ilustrējot no kurienes mans spīts un pretspars. es eju uz autonomiju un pilnīgu pašnoteikšanos. rīt ir par vēlu tapēc šodien eju mūrēt pagrabam valni, lai zeme nemūk prom, kad saule jau rietēs stādīšu aprikozes augļu dārzā, ja atliks kripata iedvesmas pastaipīšu akmeņus akmens dobei.

sumināti kungi un kalpi man ar jums nav pa ceļam!