par ticību un uzticēšanos.
vai var prasīt, lai indivīds no rietumu civilizācijas uzticas reliģijai, zinātnei, valdībai, bankai vai presei?
var jau prasīt, lai reiz izvarota sieviete uzticās svešam vīrietim!
uz meliem un liekulību balstītā hierarhiskā sistēmā kādam uzticēties ir tā pat kā Latgalītē nelegālo CD tirgonim savu naudasmaku iedot paturēt!
vienmēr 50/50

es neticu vairs nevienam un nekam.
viienkāršibas labad pieņemu spēles noteikumus un izpidu minimumu. bezmērķīgi eksistēju.
necenšos neko iegūt, lai nekas nav jāzaudē.

un uzdirst man ir uz visām 11 dimensijām un paralēlām taisnēm, kas krustojas.
pamtpatiesības esu noskaidrijis pats caur savu pieredzi.
ja sabojā savo korpusu - sāp,
ja neguļ ilgi - gļučī,
neēšana bojā korpusu,
palīdzēt ir vieglāk nekā izdomāt atmazku, kapēc to nedarīt.
zinu, ka viss šajā dzīvē nogalina. šis tas ātrāk, šis tas lēnāk.
pienāks mans laiks un arī tavs.