Es sludinu Patiesību
Paskaties, jel cibas nožēlojamais plankton, cik toksiska un neironiska šīs liberālo vērtību atejas bedres publiskā atmosfēra ir palikusi kopš 2015/2016 gada, kad Es vairs nerakstu pats savā žurnālā kā krishjaanis, kirkegors vai skaudri, bet pārsvarā piepišos visiem, kas nav lohi, un nekad_neatpišos, kamēr vien neesmu izbanots! Tas ir nekas, jo viss notiek pēc Mana plāna! Virinātāji, kratītāji un plakanzemji iznāk no miglas.

Mans ieteikums visai cibai ir publiski nerakstīt lietas, kuras var izsaukt nejaukus anonīmos komentus. Neviens laikam cibā nav pamanījis, ka ieteikums var būt vai nu patiess vai aplams, vai arī labs/slikts, bet gandrīz visi ieteikumi, kas nav Mani, pieder pirmajai kategorijai. Protams, arī šis Mans ieteikums ir liekulība, jo praktiski visas lietas, ko rakstu publiski, izsauc tikai nejaukus komentus, bet ne visi ir anonīmi, tāpēc apziņu, ka Es esmu uz Vienīgā un Pareizā ceļa, tas nekādi neiedragā. Par laimi, tajā brīdī, kad atpakaļrāpulīgajā un labējo mēslu Latvijā obligāti jāpaceļ geju, nelegālo migrantu, morāles vai nacionālās tēmas, Man uzreiz ieslēgsies melnbaltās kategorijas. Tās ij Man, ij Manam Dievam (arī Man) ir ļoti tīkamas un, ja cilvēks neatzīst jēzuliņu, tad viņš ir zudis un melns, bet Es - automātiski pārāks un gudrāks, un pareizāks.

Mani anonīmie komentāri gandrīz vienmēr ir žults, jebšu ieraksti, kuriem tos veltu gandrīz vienmēr ir nevainīgi draiski. Ironija ir žultaina, tāpēc ironija ir jāaizliedz, bet Ingmāram un Virdžīnijai jākonfiscē bērni un jāsūta uz Ziemeļkoreju vai Baltkrieviju, kamēr glābjami, lai tur paaudzina tradicionālākā manierē un izklapē visu nākotnes liberastiju, progresīvās "idejas" un tehnokrātiskās iemaņas, kamēr šie vēl kucēna vecumā. Padomājiet par Maniem vārdiem, kamēr eju sabārt sievu par to, ka jau tik vēls un vēl nav izslaukusi teļus. Ar kuru galu tā lose domā?