Dvēsele ir pediņu vārds
"Dvēsele ir pediņu vārds" ir frāze no Dailes izrādes "Izraidītie". Izrādes sākumā ir tāds brīdis: fotogrāfe Jana saka: "Es fotografēju dvēselei." Galvenais varonis stāsta publikai: "Dvēsele ir tāds pediņu vārds, bet tas kā viņa to pateica, lika justies labi." Ne burtiski, bet kaut kā uz to pusi.
Tas, ka "dvēsele ir pediņu vārds" mani mazliet satrauca. Es vēl varētu atrast pamatojumu tam, ka "dvēseliskums" ir pediņu vārds. Savukārt dvēsele...
Man ir aizdomas, ka pat tā niecīgā ļaužu šķira, kas katrā teikumā aiz katra vārda saka "bļa" un "huj" - un izrādē tā runā pilnīgi visi varoņi - nepiekristu šādam apgalvojumam. Frāzi "Dvēsele ir pediņu vārds" varētu pateikt tieši pretējā spektra galā esošs cilvēks - intelektuālis, kurš tā sacītu publikas provocēšanai. Piemēram, no savas lugas varoņa mutes.
"Izraidītajos" ir iedvesmojoši aktierdarbi un laba - kā viņu tur sauca - scenogrāfija. Grāmatu arī var lasīt tāpēc, ka tai ir laba poligrāfija un korektors ir labi pastrādājis. Tomēr visa pamatā tāpat ir teksts.