Sestā sekcija: "Latvijas reģionu vēsture"

Protams, par "reģioniem" biežāk tiek uzskatīta Latgale (sveša, mežonīga un tikai pa pusei kolonizēta zeme).

Vladislavs Malahovskis un "Koncepta pieejas iespējas lokālās vēstures pētīšanā". Runāja, saprotams, par Latgali. "Audriņi" tagad esot sugas vārds, kas apzīmējot neveiksmi (nekad neesmu dzirdējis). Sādža, sala, ciems – dažādi autori lietojot dažādus vārdus. Daudz minēja piemērus no inteneta.

Gatis Krūmiņš ar "Vidzemes iedzīvotāju atmiņām kā vēstures avotu Latvijas Republikas 30. gadu vēstures pētniecībā". Stāstīja, ka ne visiem stāstītājiem var ticēt. Ir cilvēki, kas pierakstījuši savas atmiņas, bet ir stāsti, kas tiek nodoti no paaudzes uz paaudzi, tie jāvērtē kritiski, tomēr atmiņas var uzvedināt uz nopietniem pētījumiem. Latvijas Avīzes lasītāji atmiņas noformulē atbilstoši avīzes virzienam. Kopumā bija labi.

Tālis Pumpuriņš un "Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu izveide un pielietojums (XX gs.)". Runa ir par četriem īsto novadu ģerboņiem (Pumpuriņam gan vārds "novads" nepatīk). Latvijas simbolika izcēlās no strēlnieku laika karogiem un atklātnēm – daudz kas bija prezentācijas attēlos, kuri nav redzami skaņas ierakstā. Novadu ģerboņi tika izmantoti uz atklātnēm, markām, ceļvežiem. It kā tie neesot oficiāli apstiprināti. Minēja jauno Latgales karogu, uz kura ir nepariezs ģerbonis.

Sigita Šnē par "Vidzemes pilsētu ģerboņiem 20. gadsimtā". Kas viņai ar balsi? Neko pateikt vairāk nevaru.

Agritas Ozolas "Tukuma muzeja ieguldījums Kurzemes reģiona pētniecībā". Kad kādas nodaļas veidojās Tukuma muzejā, un vispār, kas ir izdarīts un kas notiek.

Armands Vijups par "Rietumlatvijas vēstures izpētes projektu...". Atkal nemāk runāt mikrofonā. Minēja jēdzienu "Rietumlatvija", visādas konferences un kas ir izdarīts un laists klajā.

Kārlis Počs par "Hilzenu dzimtas devumu Latgales vēsturē". Patīkams stāstījums par Dagdas un Viļakas īpašnieku dzimtu. Vāciešiem esot grūti noticēt, ka tādas vāciešu dzimtas var pārpoļoties.

Ilgas Cimbules "Latgales pašvaldības (1920-1934): izpēte un avoti". Minēja kaut kādu fantastiku par to, ka derēja izveidot robežjoslu bijušā Abrenes apriņķa vietā (nezina, ka tā vieta pieder Krievijai no 1945. gada?). Vēl par to, ka veidojot apriņķus bija jāpielāgo vairāk likumu nekā pārējā Latvijā.

Irēnas Šaicānes "Pilsētu vēstures avoti Latvijas arhīvu fondos: Balvu pilsētas piemērs". Par Balvu skolām, un visu citu, kas saistās ar Balviem. Balvu partizānu statujā sauc ne tikai par Staņislavu, bet arī Donatu.

Dmitrijs Oļehnovičs un "Latgale un latgalieši laikraksta "Tēvija" slejās: 1941-1945". Sāka labā latviešu valodā, pēc tam gāja sliktāk. Likās, ka varēja par šo tēmu arī pastāstīt vairāk.

Henrihs Soms un "Novadam veltīts pētījums: saturs, specifika". Par jēdzieniem "novadpētniecība" un "reģionu vēsture" un cik atšķirīgi tie esot, un kaut ko ap to.