Piektā sekcija: "Latvija starptautiskajās norisēs"

Raimonds Cerūzis "Vācbaltieši un Latvijas ārpolitika 1920.-1934.g." Nez kāpēc nepārliecinoši par to, ka visi vācbaltieši gribēja, visi vācbaltieši domāja... bez atsaucēm.

Aivars Stranga par "Latvijas un PSRS attiecībām 30. gados". Ļoti savdabīgs stāstījums, bet droši vien Strangas stilā. Vēl viņam vairāk par visu patīk stāstīt par dīvainiem gadījumiem no diplomātijas.

Edvīna Šnores "Latvijas reakcija uz badu Ukrainā 1932/33.g.". Šnore nav tikai propagandas filmu autors, bet arī pētnieks.

Aldas Bražūnes "Francijas faktora nozīme Latvijas starpkaru perioda ārpolitikas pētniecībā". Neko daudz par šo faktoru neatceros.

Edijs Bošs runāja par "1990-to gadu pirmās puses diplomātiskās dokumentācijas arhīviem un to stāvokli Igaunijā, Latvijā un Lietuvā". Nebūtu nekas pretī, ja vien autors prastu runāt mikrofonā, nevis te virsū, te garām – tā, ka nevar jebko saprast pat divreiz mēģinot noklausīties.

Lilitas Zemītes "Lielvalstu jauno un jaunāko laiku diplomātijas vēsture mūsdienu Latvijas augstskolā". Ietekmes ziņā vienkāršs un populārs darbs esot nozīmīgāks par lieliem vēsturiskiem pētījumiem. Par visādiem mītiem, galvenokārt salīdzināja Ameriku ar Angliju.

Edgara Engīzera "Ārpolitisko teoriju izmantošanas iespējas Latvijas ārpolitikas pētniecībā". Nekā no tā neatceros.

Argitas Daudzes referāts par "Zviedriju un Latviju Aukstā kara periodā" stāstīja par to, ka zviedri ir smirdīgi āži, kas izpaudās arī toreizējā attieksmē pret okupēto Latviju.

Kristīnes Beķeres referāts "Latviešu trimdas nozīmīgākās politiskās akcijas aukstā kara periodā" bija vislabākais šajā sekcijā. Tika pastāstīts par trimdas politiskajiem pasākumiem, kas īstenībā Latvijā nav daudz zināmi. Protams, pati lielākā uzvara bija Austrālijā 1974. gadā: Baltijas valstu inkorporācijas atzīšana un pēc tam panāktā atzīšanas atcelšana. Minēti arī 1968. g. Vispasaules latviešu jaunatnes kongress Rietumberlīnē, kas tika aizliegts un ar to vien sacēla lielu troksni, un Brīvības kuģa brauciens 1985. gadā.

Antonijs Zunda ar "Baltijas valstu jautājuma pētniecības problēmām" stāstīja par nākotnes pētīšanas virzieniem.

Jānis Taurēns ar savu "Rietumu virzienu mūsdienu Latvijas ārpolitikā..." izklausījās baigi neinteresani un amatieriski.

Juris Zarāns un "20. gadsimta līgumi starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku: dokumentu saturs un mūsdienu interpretācijas". Autors ļoti aizrautīgi pastāstīja par Latvijas attiecībām ar Vatikānu.

Var manīt, ka referātu skaits, no kuriem es neko neatceros, pieaug. Apspriešanā atkal atgriezās arhīvu tēma: Rihards Treijs (ja nekļūdos) no klausītāju rindām daudz ko pārmeta arhīviem par lietu nepieejamību, pat salīdzināja tā, ka Latvijas arhīvi šajā ziņā nemaz tik ļoti neatšķiroties no Krievijas.