Zinātnē ar kritiku un recenziju parasti saprot nevis referenta dikcijas, bet tēžu pretrunu, nepilnību, vai arī novitāšu apspriešanu. Tāpēc, ja Latvijā spēcīgāko medievistu var pieminēt tikai balss intonācijas sakarā, tad aplam interesanti, kā ļaudis no malas uz to skatās, kas šķiet svarīgs, ko pamana, ko nepamana - tas, kas pašiem vēsturniekiem vispār nešķiet ievērības cienīgs un otrādi. Arī laikmeta liecība, ko pēc gadiem (ja nezudīs) noteikti izmantos kādā pētījumā "zinātne sabiedrības acīs". Vērtīgi, jo parasti šādi iespaidi netiek fiksēti.