Trešā sekcija: "Latvijas politiskā vēsture 20. gs."

Vadīja Inesis Feldmanis un Ilgvars Butulis. Nezinu, kurš, bet viens no šiem diviem sākumā pateica, ka pārējo laikmetu pētniekiem vajag nevis žēloties, ka naudas nav, bet naudu prast pareizi prasīt.

Valdis Bērziņš ar "Latviešu strēlniekiem politisko pārmaiņu apstākļos". Skanēja "augstāko štābu nodevīgā rīcība", ļoti garlaicīgi atkārtoja jau zināmas lietas.

Jāņa Šiliņa referāts "Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas vēstures pētniecība: virzieni un rezultāti" runāja par Padomju Latvijas dibināšanu kā Krievijas agresiju pret Latviju. Tāds secinājums gan ir ačgārns! Es pats neatbalstu ideju par Latvijas pilsoņu karu, bet komunistu pagrīdes pastāvēšana drīzāk pierāda tieši pretējo – pilsoņu kara teoriju.

Ilgvars Butulis par Ulmaņa autoritārās ideoloģijas izpēti. Tarkšķēja sākumā par pētījumu virzieniem (iekšlietu, sabiedrisko lietu ministrijas arhīvos), beidza ar Ulmaņa ideoloģijas pozitīvisma aizstāvību.

Amerikānis Džordans Kuks par Mazpulku skati Jelgavā 1939. gadā. Ilgi regulēja mikrofonu, tad iepazīstināja ar sevi latviski, tālāk angliski. Īsi pastāstīja, kā iesaistījies Latvijas vēsturē (viņš ir no Nebraskas, kuras universitāti ir beidzis Ulmanis). Rādīja attēlus no lauksaimniecības izstādes un ko rakstīja mazpulcēni eseju konkursā.

Kārlis Kangeris ar "Vācu okupācijas laiks: zināmais, paveiktais un darāmais". Lūk, vēsturnieks, kurš izklausās pēc īsta zinātnieka. Atskaitījās pa punktiem kas bija ieplānots, kas ticis izdarīts, kādi pētījumi iznākuši ārzemēs un tamlīdzīgi. Sistemātiska pieeja.

Reinis Kalniņš un "Vācu okupācijas varas lauksaimniecības politika Latvijā". Par daudz steidzās, bet citādi jēdzīgi pastāstīja par vāciešu politiku lauksaimniecībā.

Ciganovs neuzstājās. Pēcreferātu diskusijā uzstājās divi ļaudis, kuri skaļi stāstīja savas atmiņas un tā abi aizņēma visu laiku līdz pārtraukumam.

Pēc pārtraukuma Andis Rasums un "Nacistiskās Vācijas specdienestu slepenās operācijas – kurelieši un mežakaķi (1944- 1945): kopīgais un atšķirīgais". Referāts, kuram būtu jākļūst par šīs sekcijas mazo sensāciju, par to, kā kurelieši un nacistu mežakaķi bija organizēti kopīgi, bet pēc tam viedoklis par labu vieniem un par labu vieniem tika izmainīts trimdas propagandā.

Edvīns Evarts par melno tirgu kara laikā, un kā tas mainījās preču un pārdevēju ziņā

Ilze Jermacāne par Latviešiem Strādnieku un zemnieku Sarkanajā armijā kara laikā – kā tēma pētīta līdz šim, kā arī šis tas par tautību jautājumu.

Jura Pavloviča "Atmiņu un mutvārdu avotu izmantošanas problēmas Latvijas PSR ikdienas dzīves pētījumos". Atstāja paštaisna cilvēka iespaidu, vismaz runāja saprotami, jokoja par Šveiku. Mēģināja izklaidēt publiku sakot, ka 1950. gadā PSRS pārstāja eksistēt.

Ilga Kreituse par Latvijas politiskajām partijām pēc neatkarības atjaunošanas. Latvijas atdzimšanas partija, LNNK, Demokrātiskā centra partija, dažādas zemnieku partijas – kādas tik mums nav bijušas.

Juris Prikulis runāja par "Baltijas tautsaimniecības vēstures pētnieku ieguldījumu PSRS radīto zaudējumu izvērtēšanā...". Mēģināja atbildēt skanējušajai Krievijas propagandas tēzei, ka Baltija bija dotāciju reģions. Minēja statistiku par darbaspēku Krievijā, utml.

Visumā īsti nezinu, kur te bija tieši "politiskā" vēsture – parastas tēmas par 20. gs. Latvijā.