Septembrī beidzās Pirmais vēsturnieku kongress. Kongresa runāšanas daļa bija sadalīta sekcijās, gandrīz visas no tām var noklausīties ierakstos lapā demoshistoria.lv.

Pirmā sekcija: "Latvijas aizvēstures problēmas", vada Guntis Zemītis un Andris Šnē.

Sāka Ilze Loze ar "Neolitizācijas norisēm Latvijas teritorijā" – stāstīja kaut ko par ganāmpulkiem un kauliem, nevienam interesi neizraisīja.

Jānis Ciglis par austrumbaltiem: stāstīja kaut ko par valodnieku secinājumu neatzīšanu. Ieteica jēdzienu "vidusbalti", kurus varētu lietot šaubu gadījumā – zemgaļiem un žemaišiem.

Elīna Guščika ar "Uzkalniņu ar akmeņu riņķi rietumu un austrumu grupa...". Jauna dāma, kas nevarēja izboksterēt pašas uzrakstītos referāta vārdus. Kaut kas par uzkalniņu cīņu ar bronzas laikmetu.

Antonijas Vilcānes "Jersikas loma un nozīme latgaļu zemēs aizvēstures beigās". Purpināja no lapiņas. Tas varētu būt viens no aizraujošākajiem referātiem, tā vietā bija garlaicīga statistika, kas nevarētu nevienu ieinteresēt. Svariņi varbūt ir varas simbols.

Roberts Spirģis un "Kristieši pirms krusta kariem Latvijas teritorijā? Kristietības izplatība Daugavas lībiešu zemēs 11. – 12. gs.". Šis referāts pirmais vislabāk atbilda pasākumam, jo iemeta publikā kaut ko jaunu, kas tūlīt pat raisīja domas un apspriešanu. Tā ideja ir tāda, ka balti sen ir bijuši kristieši, kad atnāca krustneši. Pierādījums ir atrastā simbolika: krusts ir kristus simbols, zvaigzne ir Bētlemes simbols, pīle ir pelikāna simbols utt. Runāja jau pārliecinoši.

Pēc pauzes sākās otra daļa, kurā nepiedalījās divi pieteiktie (Vijups un Asaris). Turpinājumā bija visa pasākuma nagla: Andrejs Vasks ar referātu "Vendu jautājums Latvijas aizvēsturē." Tā ideja ir vienkārša: Kurzemes lībieši ir no Vidzemes lībiešiem atšķirīga tauta, kuras nosaukums ir "vendi" – tie paši, kuri aizceļoja līdz Cēsīm. Par lībiešiem viņus esot sākuši saukt tikai XIV gs., jo viņu valoda bijusi tuvāka Vidzemes lībiešiem.

Beidza Guntis Zemītis ar kaut ko nesakarīgu par "komunikācijas tīkliem" vai kaut ko tādu.

Pēc referātiem bija diskusijas ar visu zinošiem tautas valodniekiem un antropologiem. Vienīgo interesi raisīja kristietības un vendu jautājums (droši vien nevar no katra referāta gaidīt kaut kādu jaunu teoriju), pie tam vendu jautājums vairāk. Vendu jautājums kopumā liekas šūts ar baltiem diegiem, pie tam, otrreiz skatot, nešķiet arī īpaši svarīgs. Versija jau var pastāvēt, tomēr autors to uzskata par jau pierādītu patiesību: kāda liepājniece jautāja, vai tagad būšot jāpārraksta vēsture, un Vasks ļoti pārliecināti apstiprināja. Protams, apspriedē skanēja mītisko venedu teorija, kas ir dibinājuši visu, no Venēcijas līdz Ventspilij.

Spirģa teorija man liekas nozīmīgāka, bet man īsti nav saprotams, kāpēc krusta kari vispār tika rīkoti pret kristiešiem; pie tam, sameklēt kura katra kādreiz lietota simbola atbilstību kristietībā nav nekas īpašs, galu galā kristietība ir visas dzīves jomas aptveroša reliģija, kurai toreiz jau bija tūkstotis gadu.

Kopumā trūka jēdzīgas apspriešanas, tas šiem īpašajiem referātiem būtu ļoti noderējis. Bija jūtams, ka referātu tēzes nevienam, izņemot autorus, iepriekš zināmas nebija, un klausītāji nevarēja kā nākas izrādīt savu erudīciju.