Izstāde Rīgas latviešu biedrībā
Līdz 15. jūlijam Rīgas latviešu biedrības namā notiek izstāde "Latviešu karavīrs no 1919. gada līdz mūsdienām". Tā rīkota ar NBS atbalstu un izstāda Aizsardzības ministrijas Simbolikas, atribūtikas un heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieka Ēriha Priedīša kolekcijas priekšmetus, kurus viņš savācis piecdesmit gadu laikā. Izskatās, ka Bruņotie spēki sākuši kaut ko darīt, lai atzīmētu Latvijas armijas 90 gadu jubileju (ar divu nedēļu ilgu izstādi vasaras vidū).
Izstāde atrodas Baltajā zālē un sastāv no manekeniem ar ietērpa paraugiem, galdiem un stendiem dokumentiem un ietērpa priekšmetiem, visiem eksponātiem būtu jāraksturo latviešu karavīrs no 1919. gada līdz mūsdienām. Jāpiezīmē, es nevienu 1919. gada priekšmetu izstādē neatceros, kaut gan varbūt kāds vecs papīrs arī bija starp dokumentiem.
Kopumā lielākā izstādes daļa ir dokumenti, kuri, protams, ir interesanti, tomēr ne tik ļoti, kā ietērpa priekšmeti. Piemēram, 1. policijas bataljona tērps ar balto bereti, par kuru es domāju, ka tā pastāv tikai tautas dotā nosaukumā.

Katrā normālā armijā šāda citur nesastopama ietērpa īpatnība būtu saglabāta līdz mūsdienām un nākotnē, bet ne jau NBS (atceramies, kāda komisijā darbojas kolekcijas autors).


Vēl var redzēt mūsdienu digitālajos tērpos ģērbtus manekenus, nostājušos futbola sieniņā:


Virsnieka izejamo tērpu ar nepareizu cepuri:

Un kāda velna pēc cepuru virsas ir tik saplacinātas? Pavēlē par tās ieviešanu skaidri un gaiši teikts, ka cepures virsas augstumam jābūt 12,5 cm, un tā nostiprināma ar metāla stīpu. Pēc tam kara ministrs to vēl atgādināja vairākas reizes. Šeit manekeniem cepuru virsas izskatās plakanas kā pankūkas.

Citi labi priekšmeti salikti uz galdiem, tikai, kā jau pieņemts Latvijā rīkotās izstādēs, pasūdīgi apgaismoti. Pie tam, nez kāpēc tikai retiem priekšmetiem ir lapiņas ar aprakstu. Teiksim, te ir lapiņa pie Nopelnu krusta un kaut kāda Smagās artilērijas pulka suvenīra, bet pie aizsargu ietērpa priekšmetiem nekā.

Ieejai pretējā pusē ir vitrīna ar mūsdienu krūšu zīmēm un medaļām, bet pie tiem vispār nav neviena papīrīša, kas apmeklētājam pateiktu, uz ko viņš skatās.

Izstādes kolekcijas autors teicis, ka viņš mēģinājis "dabūt atpakaļ vecās Latvijas armijas tradīcijas". Teiksim, viņš konsultējis, kā pareizi soļot parādēs, ierosinājis atjaunot Lāčplēša dienas parādes un "daudzas citas lietas". Viss labi, bet kā viņš palaida garām to brīdi, kad NBS sāka atgādināt amerikāņu armiju? Redzēsim, kā viņam šogad veicies ar soļošanu, galu galā pat pērn parādē visi esot nosoļojuši nepareizi.