Vakars
Vēlviena pelēka diena aiz muguras. Mana tēja ir silta un internets ātrs, tas visticamāk ir vienīgais kas mani vēl tur pie dzīvības. Tiko izlasiju, ka beidzot ir izglābti tie pazemē iepirdušie ruksīši no čīles, šamējie tur pasēdējuši vairāk kā divus mēnešus. Nespēju iedomāties ko es darītu ja mani ieraktu kautkādā caurumā uz 2 mēnešiem un viss ko es zinātu ir, ka kautkur augšā kāds mēģina līdz manīm izurbties ar urbīti.
Kā izrādās bolīvieti iegruvums pārsteidzis jau 5. augustā atrodoties 700m dziļumā, kamēr es atrodoties virszemē sauļojos un neliekos nezinis par šamējiem.

Vēljoprojām esmu nesaprašanā par savas istabas nekārtību kas kautkā ir ieviesusies man nemanot.