Kur_es_esmu

12:54am: Vakars
Vēlviena pelēka diena aiz muguras. Mana tēja ir silta un internets ātrs, tas visticamāk ir vienīgais kas mani vēl tur pie dzīvības. Tiko izlasiju, ka beidzot ir izglābti tie pazemē iepirdušie ruksīši no čīles, šamējie tur pasēdējuši vairāk kā divus mēnešus. Nespēju iedomāties ko es darītu ja mani ieraktu kautkādā caurumā uz 2 mēnešiem un viss ko es zinātu ir, ka kautkur augšā kāds mēģina līdz manīm izurbties ar urbīti.
Kā izrādās bolīvieti iegruvums pārsteidzis jau 5. augustā atrodoties 700m dziļumā, kamēr es atrodoties virszemē sauļojos un neliekos nezinis par šamējiem.

Vēljoprojām esmu nesaprašanā par savas istabas nekārtību kas kautkā ir ieviesusies man nemanot.

11:14pm: Diena
Bija ļoti nepatīkama diena. Pamodos, acīs spīdēja saule, izvilkos ārā no mājas lai dotos uz netālu ciematiņu taču kā jau visas pārējās dienas visu sabojā vecie kraņi kuri neparko nav priecīgi un sūdzās par visādiem mēsliem kā piemēram neizturamo karstumu vai lieko bērnu daudzumu kuri nu jau sen liecina tikai par to, ka vecākiem darīt nav ko vai arī ir iegādāta jauna gulta vai vienkārši ērta mēbele kā piemēram koka šūpuļkrēsls. Citreiz kaut kas liek domāt, ka kāds viņus ir iebiedējis jo kad saņemos kādai vecai omei paprasīt laiku, viņa sagrābj savu somiņu un skrien prom pirms vēl kaut ko esmu paspējis pavaicāt.
Līdz vakaram ju biju novests līdz raudāšanai, galvā skanēja neieeļļoti ratiņkrēsli un vēderā dancoja veci cilvēki. Nonācu pie secinājuma, ka jātaisa pašnāvība, tādā veidā nekad nekļūšu vecs, tālab paņēmu virvi, apsēju ap kaklu un iekarinājos lammpā taču kā par nelaimi virve pārtrūka. Otrajā mēģinājumā atlikušo virvi apsēju dubulti un vēlreiz mēģināju taču šoreiz pazuda gaisma, uz brīdi noticēju, ka man tas ir izdevies tācu kad izstabā ienāca draugs pa durvju aili ielaizdams gaismas starus aptvēru, ka esmu nevis miris bet gan norāvis lampu no griestiem.

Rīt vārbūt mēģināšu vēlreiz.