Kamēr pīpēju, mūsu ar Murkšķeli diskusijas sakara aizdomājos: diez kā es cibā pēc 30 gadiem rakstīšu?
1) "Pamodos, mugura šorīt tik traki nesāp. Ieliku liekos zobus, uzkrāsoju kaujas krāsas uz ģīmja - a tīri tā neko vēl izskatos. Šodien tā kā penzijai vajadzētu būt - ja šovakar panzionātā dežūrēs jaukā Mirdziņa, uztaisīšu brīvsoli: aizbraukšu da Rīgas ij pasēdēšu Spiegos.
Un vakar vakariņu laikā tas J. no 15. istabiņas tā skatījās, tā skatījās un beigās piparus lūdza pasniegt... Ai, vecais ķēms...
;DDD"
2) Rakstīšu marazmātiskus tekstus par dzīves jēgu.
3) Cibai nebūs laika, jo margošu memuārus vai lata romānus.

Kā Jums šķiet?;DDDD