Es domāju, ka tas rodas no tā, ka vecāki bērnus samaitā ar saukļiem "kas uz galda likts, tas jāapēd!" "negaršo? ēdīsi - un garšos!" Un tas nabaga bērns gariem zobiem ēd to, kas viņam totāli riebjas, slāpēdams impulsus, kas no mēles iet uz smadzenēm, lai tikai izliktos "labi audzināts" un uz viņu nebļautu. Bet, apspiežot riebuma sajūtas, vienlaikus tiek apspiestas labsajūtas sajūtas - jo nervu ceļi un sajūtu mehānisms gan labam, gan sliktam ēdienam tak ir vieni un tie paši...