Nu jā, es jau neesmu biologs;)
Manī laikam arī ir kaut kas no tēviņa: kad uz MANA galda (darbā, es domāju) uzliek svešas mantas, man gribas tās nogāzt zemē un aizspert projām (kolēģes-sievietes, starp citu, man ir izdevies ar skatienu vien iebaidīt un atradināt no šīs lietas;)). Un kad liek virsū savas tizlās roķeles, tā vien valdos, lai neiekostu!;///