Ļika vienmēr tik ļoti priecājas, kad izrādās, ka mēs kaut ko atceramies vēl no pagājušā gada - kādus vārdiņus vai gramatiskās formas. Un šodien viņa, acīm mirdzot, teica: "Ak, ja mēs mācītos kaut tikai vēl vienu dienu nedēļā, tad mums būtu tādi rezultāti!" Jā, starp citu, viņai par to neviens nemaksā. Viss darbs un ņemšanās ar bariņu gruzīnu bērnu/sievu un dažiem jokainiem latviešiem - tīrais entuziasms.
Un laikam jau tas ir svarīgi visiem (ne tikai man;)) - tie brīži, kad vari kā prokurors Šarks pacelt rokas un teikt: "Yes! I'm great!" Teikt vienalga par ko: par atrisinātu uzdevumu/mīklu/Lietu, saviem skolniekiem/bērniem, noadītu džemperi, uzrakstītu grāmatu vai nesakritušu pudiņu;)))