Skatījos šorīt, kā snieg, un iedomājos, ka sniegs mūsu platuma grādos ir kā tāds āzis istabā. Mēs skumstam, īdam un žēlojamies, ka viss ir pelēks, apmācies un riebīgs. Tad uzsnieg. Un kad pēc 2-3 mēnešiem sniegs beidzot nokūst, mēs tā priecājamies, tā priecājamies, ka "baltie sūdi" pazuduši!
Kaut arī arā viss ir tikpat pelēks, apmācies un riebīgs.
;)