man arī riebās visi tie mūžīgie adītie džemperi, vilnas zeķes, dvieļu & pārējais. bet es ļoti priecājos, kad man dāvināja zīmuļus, ūdenskrāsas & tādas praktiskas lietas, sakarā ar maniem hobijiem. vēlāk jau ieviesās tradīcija, kurā es "rakstu vēstuli vecītim" (pēdējos gados mēs to daram pa epastu :D vecītis apgreidojas) & famīlija izlemj, kas ietilpst viņu budžetā. bet no draugiem es priecājos arī par porcelāna kaķa figūriņu. nopietni. jo cilvēks ir piedomājis pie tā, kas man patīk.. & tā figūriņa traki forša anyway ;)

fakts ir vienkāršs - prieks jau ir par dāvanu, nevis par to, kas tur iekšā. & man neviens fotoalbumus & sveces sen vairs nedāvina.