Vai zini... es atminos kādu jaunkundzi, kura reiz sita dirsu pret zemi un skaļi spiedza, kad vienā dienenē tika pieminēts Superbēbis. Pie kam nevis apdirsts, tikai pieminēts. Un es kā neatkarīgs vērotājs no malas varu teikt ar pilnu atbildību, ka tie spiedzieni bija neadekvāti nodarījumam.
Mēs visi lecam vai līdz Mēnesim, kad kāds aizskar tos, ko mēs mīlam. Ja vien mums ir sirds krūtīs un smadzenes galvā. Lai arī no malas kādam tas viss šķiet smieklīgi un stulbi...

A adresi paprasi savam bērnības draugam ar smukajām acīm - tam tak būtu jāzin, ja jau darbiņš viņam tāds:)