Es vakarnakt viņu redzēju. Lūrēja cauri krūmiem ar savu vienīgo spīdošo veca izvirtuļa aci. Un šodien, pat par spīti lietum un mākoņiem, es jūtu, kā šis blenž man pakausī!
Ai, lai kurš saka, ko grib, man pilnmēness vienmēr ir un paliek Vecais Izvirtulis!
P.S. Bet maku parādīt un naudu paprasīt es viņam tomēr neaizmirsu!;P