Mcheta (2.diena).

Istoričeskaja spravka: Mcheta ir senākā Gruzijas (Kartli) galvaspilsēta. Tur atrodas: Svetichoveli katedrāle: (celta 1010.-1029., atjaunota 15.gs. sākumā un 17.gs.), uzcelta pirmās Gruzijas koka baznīcas (IV gs.) vietā. 16.-17.gs. sienu gleznojumu fragmenti. Zem lielās arkas atrodas „dzīvinošais”(„животворящий”) stabs (svetichoveli). Pie altāra apglabāti Gruzijas valdnieki: Vahtangs Gorgosali, Iraklijs II, Georgijs XII. Ietilpst arī katalikosa Melhisedeka vārti (11.g.), klostera Samtavro komplekss (11.gs.) un zvanu tornis (15.-16.gs.). Ir leģenda, ka onkam arhitektam-darbu vadītājam pēc baznīcas uzcelšanas nocirsta roka (lai vairāk neko labāku nevar saveidot), tad nu uz vienas sienas ārpusē tā roka ir akminī iekalta – ar visu ķelli dūrē!
Mikriņi uz Mchetu iet no Didubes – izejot no metro cauri tunelim, nedaudz pa kreisi un uz priekšu – garām tirgus galdiem. Pāri laukumam virzienā uz aptieku ar zaļu krustu izkārtnē („Krest vidiš?”(c)vietējais), tad tai mājai gar stūri un tur jau būs laukums ar mikriņiem uz Mchetu. Cena – 1 lari no deguna, biļetes jāpērk kasē (bez uzraksta „kase” dajebkādā valodā!).

Jāsaka, ka bez piedzīvojumiem jau mēs neiztikām. Protams! Zvēru, ka uz mikriņa bija rakstīts Mcheta! Mamoj kļanusj! Nu LV, ja rakstīts „Balvi”, tad iet līdz Balviem un nevis uz Novgorodu! TUR tā nebūt nav, kā izrādās. Nu lūk. Braucam, braucam, kamet kāpj ārā pēdējais meituks un mēs paliekam 3atā ar šoperīti. Tad arī jautājām: „A Mcheta vēl tālu?” „Nu, minūtes 5 atpakaļ jau pabraucām garām...” Nu neko, kāpām ārā, gājām atpakaļ. Gabaliņš tā neko, bet tad arī pa ceļam uzkāpām vienā smukā stāvā kalnā ar drupām galā (spriežot pēc maniem pierakstiem – Bebriscihes cietokšņa atliekas), uzpīpējām, pabildējāmies.

Pats miests ir lieliski sakopts, izskatās, ka valdīšana ir visām privātmājām ap klosteri da baznīcu žogus sadāvinājusi, jo VISIEM vairāku ieliņu garumā bija vienādi žogi! Un vispār jau – dikti smuki bija gan božņicā, gan klosterī! Un pagalmā sēdēja onka ar kaut kādu nacionālo štrumentu un nebalsī dziedāja (kā tūristi, tb mēs, nāca tuvāk, auroja skaļāk – tieši kā krievu meituks savā atskaitē bij aprakstījusi;)).

Tuvumā Mchetai, kalnā atrodas Džvari baznīca („Krustabaznīca”) – 585.-604.g. Tur no augšas varot vērot Kūras un Aragvi sateku un Tbilisi kopskatu. Bet nu mums spēka pēc visām tām pastaigām - +30 un vairāk grādos (ēnā!) kalnā-lejā un pa šoseju - vairāk nebija. + bija zināmi plāni uz vakaru, a pukstens jau vilka uz 6. bumbu;)

Viena bilde no tās dienas: ka mēs tajā Bebriscihes cietokšņkalnā sēžam uz mūra un pīpējam;)