Santa Ruksuss. T.Pratčets

Pirms apsēsties uz oficiālā ceļgala, zēns nopētīja Santa Ruksusu ar vērtējošo skatienu.
-                          Nu ko, būsim godīgi viens pret otru, - viņš piedāvāja. – Es zinu, ka tu esi parasts vīrs, kas tikai pārģērbies par Santa Ruksusu. Jo Santa Ruksuss bioloģiski un temporāli nevar pastāvēt. Ceru, ka mēs sapratīsimies?
-                          AAA. TĀTAD MANIS NAV?
-                          Tieši tā. Tu esi tikai sezonālas izklaides daļa, piedevām, es gribētu teikt – ārkārtīgi komercializēta daļa. Māte jau ir nopirkusi man dāvanas. Es pats stingri sekoju tam, lai viņa nopirktu vajadzīgās lietas. Reizēm viņa ir tāda nejēga.
Santa Ruksuss uzmeta skatienu blakus stāvošajam mātišķās neefektivitātes iemiesojumam.
-                          CIK TEV IR GADU, PUISĪT?
Zēns izbolīja acis pret griestiem.
-                          Nē, pilnīgi aplam, - viņš pārmetoši teica.- Šī jau man nav pirmā reize, saproti taču! Sākumā tev ir jāpajautā, kā mani sauc.
-                          ĀRONS DĪDEKLIS, SAVRUPMĀJA „PRIEDES”, TĀLĀKAIS CEĻŠ, ANKMORPORKA.
-                          Tavi informatori labi strādā, - uzslavēja Ārons. – Pieņemu, ka par elfiem pārģērbti cilvēki jau laicīgi ievāc ziņas no mātēm.
-                          TEV IR ASTOŅI GADI, UZVEDĪBA... O, GANDRĪZ PRIEKŠZĪMĪGA, - teica Santa Ruksuss.
-                          Nu jā, vēl ir arī anketas, kuras tiek aizpildītas, iepērkoties, - turpināja Ārons.
-                          TU PASŪTĪJI DĀVANĀ VALRĒKŠTA GRĀMATU „STO LĪDZENUMA NEKAITĪGIE RĀPUĻI”, SKAPI AR ATVILKNĒM, ALBŪMU KOLEKCIONĒŠANAI, FLAKONU AR INDI UN ĶIRZAKU PRESI. KAS IR ĶIRZAKU PRESE?
-                          Ķirzakas jau nav nekādi taurenīši – kā lai tās ielīmē albumā? Varēji jau nu pats smadzenes pakustināt... Hmm, droši vien viņa jums to visu izstāstīja, kamēr es kavējos pie vitrīnas ar zīmuļiem. Klau, varbūt izbeigsim šo cirku? Vienkārši iedod man apelsīnu un šķirsimies kā draugi.
-                          ES VARU TEV DĀVĀT DAUDZ VAIRĀK.
-                          Ak jā, protams. Ko tik neizdomā, lai piesaistītu lētticīgus pircējus. Tev pat ir liekā bārda. Starp citu, vecīt, vai esi informēts, ka viena no tavām cūkām...
-                          ZINU.
-                          Spogulis šeit, caurule tur un paraut aiz aukliņas. Elementāri triki. Tikai man tev jāsaka, ka izskatās samērā nedabiski.
Santa Ruksuss uzsita ar pirkstiem gaisā knipi.
-                          Izskatās pēc norunātas zīmes, - teica zēns, norāpjoties no ceļgala. – Liels paldies, bija jauki papļāpāt.
-                          PRIECĪGUS CŪKASSVĒTKUS, - noteica Santa Ruksuss, ar skatienu sekojot zēnam.
„Bagātais onkulis” paklapēja viņam pa plecu.
-                          Lielisks darbs, saimniek, - viņš uzslavēja. – Tev gan ir vienreizēja pacietība. Es jau sen viņam būtu kārtīgi iešāvis pa ausi.
-                          ESMU PĀRLIECINĀTS, KA DRĪZ VIŅŠ APTVERS SAVU KĻŪDU. – Sarkanā kapuce pagriezās tā, lai tikai Alberts tajā varētu ieskatīties. – KAD ATVĒRS DĀVANU KĀRBAS, KURAS NES VIŅA MĀTE. HO. HO. HO.

<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />